Laimīgākās dienas manā mūžā
Es neesmu baigi smalkais gardēdis, mani var iepriecināt ar saldējuma iepakojumu un studentu modē ceptiem kartupeļiem. Pēdējos dažos gados es esmu atklājis ēst gatavošanas burvību, to brīnišķīgo sajūtu, ka tu daudz nedomājot esi pievienojis kādu garšvielu un visi tavi ēdāji, protams, izņemot bērnus, ne tikai aiz pieklājības saka ka baigi forši, jo pēc kāda laika ir atpakaļ un atkal sit pa bļodām, smaidīdami berzēdami vēderus.
Katru reizi ieejot grāmatu veikalā noeju gar pavārmākslas un recepšu grāmatu stendu un apskatos, bet sasodīts, viņas ir tik dārgas, bet tik un tā dažas man ir. Tā pat Amazone man ir atsūtījusi divpadsmit superīgas veģetāras receptes, jo esmu tādas grāmatas tur pircis. Bet liels bija mans prieks ierodoties īrētajos apartamentos Nicā. Ne jau tāpēc ka viņi bija lētāki kā viesnīca, ne jau tāpēc ka tur bija 20 grādi pēc Celsija, bet gan tāpēc ka tur bija visas pavārgrāmatas kuras es gribētu sev. Lūk jums neliels ieskats viņās.
un pieraksties saņemt līdzīgus ar 
RSS vai epastu.
ehhh, mani pārņem balta skaudība:) jo man nepatīk un arī īpaši nesanāk gatavot;(;( ;(
Šādas lietas var lasīt kad neesi darbā :)
s.c. Kāds mīļākais ēdiens ko pats gatavo? :)
Avokado ēdiens
ēst tagad visi māk. vismaz man tā liekas. man arī šitā kaite ir piemetusies, galvenokārt, lai iemācītos jaunas lietas – to, ko nekad neesmu darījis, bet ko varētu nākties kādreiz darīt. vārdsakot, es mācos pagatavot parastās latviešu virtuves lietas, gaļas un visu tādu. patīk.
veiksmi meklējot grāmatas, kaut gan izskatās, ka lielākā daļa no tām ir meklējamas lombardos vai i-lombardos, jo kautkādos 80.-90. gados taisītas…
[…] stāsta the best-ever zivju un vēžveidīgo pavārgrāmata, kuru šajās dienās iegādājos skaudības vadīts. Un tādu klasisku garneļu biezeņzupu es pasniedzu saviem draugiem vecā gada […]