Galvenais nav uzvarēt, galvenais ir noskriet
Pirms vairāk kā diviem gadiem man bija baigā saķeršanās ar priekšnieku. Viņš ir kaislīgs riteņbraucējs, ritenis pa vairākiem tūkstošiem, pieguļošs krāsains tērps, nu jūs jau ziniet kādi viņi braukā viens aiz otra. Es ilgstoši slimoju, neskaitāmi ārsti, neviens īsti nezināja kas man vainas. Pēdējais no viņiem teica – tev vairāk jāuzturas svaigā gaisā. Ne man suns, ne tie gadi, lai ar spieķi staigātu un es sāku regulāri skriet. Saķeršanās bija par to, ka darīju to ar slimības lapu. Mēs satikāmies Biķernieku trasē.
Dēļ šīs saķeršanās, vai precīzāk skriešanas, es sāku rakstīt šo blogu. Man ir tāda vājība. Ja es ar kaut ko aizraujos, tad to daru baigi dziļi. Nopirku vairākas grāmatas par skriešanu – kā noskriet maratonu galīgam idiotam, skriešanas fizika un ķīmija, kas jāēd skrienošajiem un pat tādu, kur rakstīts par to, kas jāēd skrienošiem veģetāriešiem. Protams, arī kedas, skriešanas tērpu, pulsometru, noskrietā uzlicēju uz kartes un citas būtībā nevajadzīgas lietas. Es taču teicu ka vājība.
Tad nu vienā no grāmatām pašā sākumā bija teikts, ka jebkuram cilvēkam ir pa spēkam noskriet maratonu. Galvenais ir trenēties un pateikt pēc iespējas vairāk draugiem un paziņām par to, ka tu skriesi maratonu. Vēl tagad bankas ēdnīcā viens džeks neliek man mieru, ik pa laikam pajautā – vai jau noskrēji? Blogs bija lieliska iespēja to pateikt pilnīgi svešiem cilvēkiem.
Pirms pāris dienām notika Nordea Rīgas maratons. Tur es, pirms starta pusmaratona distancē, tikos ar vairākiem desmitiem svešu cilvēku. Daži no viņiem skrien ilgāk par mani, daži no viņiem sākuši skriet nesen, bet daži no viņiem skrien tikai tāpēc, ka bija lasījuši manu blogu un apņemšanos noskriet trīs gados maratonu.
Tagad mana bloga lasītāji ir izveidojuši vienu no lielākām skriešanas komandām Latvijā. Mūsējie piedalās gandrīz katrās lielākās un mazākās skriešanas sacensībās Latvijā, skrējuši trīs dažādos kontinentos ārpus Latvijas. Lai arī komandas devīze ir – „galvenais nav uzvarēt, bet noskriet,” tik un tā daži pamanās arī uzvarēt. Viena šāda komandas uzvara notika tieši Nordea Rīgas maratona stafetes disciplīnā, kur VSK Noskrien komanda izcīnīja augsto trešo vietu.
VSK Noskrien ir virtuāla skrējēju komanda, kas apvieno jau vairāk kā divus simtus dažādu spēju skrējējus un skriešanas entuziastus. Mums ir tādi puiši un meitenes, kas skrējuši jau trīsdesmit gadus un noskrietos maratonus uz vienas rokas pirkstiem nesaskaitīs, ir tādi, kas ir ceļā uz savu pirmo maratonu un ir arī tādi, kas tiešu savu pirmo maratonu vai pusmaratonu ir noskrējuši pateicoties VSK Noskrien. Mums ir tādi, kas skrien ātri un ieņem pirmās vietas, ir tādi, kuri skrien sava prieka pēc un ir tādi, kas lasot VSK Noskrien rakstus un diskusijas tūlīt, tūlīt ņems kedas un sāks skriet. Galvenais nav uzvarēt, galvenais ir noskriet.
Pievienojies – www.noskrien.lv
Vairāk par VSK Noskrien komandas panākumiem Nordea Rīgas maratonā.
Patika? Padod tālāk
un pieraksties saņemt līdzīgus ar 
RSS vai epastu.
Beidzot uzzinu, ko nozīmē VSK :)
Malacis, ka Tu spēj visu šito organizatorisko pusi vilkt, pie tam nu jau divu gadu garumā. Man arī ir līdzīgi – ja ko sāku darīt, tad gribu tajā ielīst pēc iespējas dziļāk. Kad sāku skriet, meklēju visās malās visādu info par to, kā to darīt labāk, lai uzstādītu labākus rezultātus, utt., visu pārējo, ko jau pieminēji. Gatavojoties savam pirmajam pusmaratonam, atradu VSK Noskrien un iestājos. Tagad jau esmu noskrējis 4 pusmaratonus, visus VSK Noskrien sastāvā! Paldies par iespēju!
Nu ko, izskatās, ka arī man būs jāiestājas! esmu jau šo to noskrējis, bet skatos, solidaritātei lielāks spēks!
Jā, šim virtuālajam klubam arī es varu teikt paldies, ka pirmais pusmaratons notika arī dzīvē, ne tikai domās “ai, būtu jau baigi forši noskriet ”
Par maratonu man gan ir citas domas – piekrītu, ka varbūt arī katrs var pēc lielāka vai mazāka treniņa, bet – vai vajag? Tas gan laikam atkarīgs no sajūtām – skriet maratonu vari tikai tad, ja esi mentāli tam gatavs, ne tikai fiziski.
Ierokoties dziļi kādā jaunā lietā – šajā gadījumā skriešanā, man galvenais liekas neaizmirst to, ka tā ir domāta tāpēc, lai es justos labi, nevis lai, ejot pāri savām spējām, iedzīvotos traumās un problēmās. Bet, tinot kilometrus un skatoties savu statistiku, brīžam ir diezgan grūti šai robežai nepārkāpt :)
VSK Noskrien mājas lapu uzgāju caur Tavu blogu. Paldies par to:) Kā arī paldies par Tavu blogu, jo tā iespaidā jau esmu sācis veidot savējo:)
Turamies un skrienam tālāk un ātrāk!
Atsūti, lūdzu, savu pasta adresi. Apmaiņā pret pastkarti:)
AG
Labs t-krekls “vnk noskrien”. (Ko līdzīgu Printtoo.com esmu redzējis.) Atceros savu primo maratonu, visādi nevarēju saņemties un tieši līdzīgā tekstā dzīvesbiedre nopirka dalības biļeti un pateica: “Vienkārši noskrien.” Vienkārši nebija, bet noskrēju. Tā ir – dzīvē tika jādara un izdosies.