17/12/2009 iekš Uncategorized
Man vakar nebija nekādas intereses par Lauri Dārziņu. Nav jau tā, ka tas būtu bijis kaut kas noturīgs, bet pēdējā laikā hokejs bija spējis pievērst uzmanību un spēles, kuras varēja redzēt televizora ekrānā mani un mazo tam piesaistīja. Uznākot hokejistiem laukumā tika noprasīts – „kuri ir mūsējie?” un ar lepnumu paziņots, ka tie otri ir pretinieki. Vakar viss bija savādāk. Mazā, nespēdama sagaidīt, kad tiks ieģērbta pidžamā, aizmiga nevietā, jo tēvs bija iestrēdzis. „Bada spēles” ļāva aiziet gulēt tikai tad, kad tās bija beigušās. Divos naktī. Lasīt tālāk »
“Jāņa Rozes apgādā” iznākusi Latvijā dzīvojošā meksikāņu pavāra un uzņēmēja Havjera Garsijas grāmata, kurā īsi un asprātīgi stāstiņi iz dzīves mijas ar pašradītu recepšu aprakstiem. Autors vienlīdz aizrautīgi un humorpilni apraksta bērnības atmiņas Meksikā, kulinārās kultūras iepazīšanu, piedzīvoto kultūršoku Latvijā un gardu ēdienu receptes. Lasīt tālāk »
Приготовьте мой костюм лебедя! Sievietes saldumus neēd, jo no tiem viņas paliek resnas, un ja man prasītu kuru profesiju pārstāves visvairāk saldumus neēd (jo ir nepieciešamība būt tievām), tad tās būtu modeles un balerīnas. Modeles, lai derētu visas tās smalkās mazās modes drēbītes. Balerīnas, lai viņas spētu lēkt un griezties, un virpuļot, un balerīni tās varētu noturēt visās gaisa piruetēs. Šis mans priekšstats ir maldīgs, jo ir kāds slaidais ēdiens. Gaisīgs kā balerīnas palēciens, vijīgs kā pagrieziens dejā, pufīgs kā kruzuļu kostīms. Un nežēlīgi salds. Pavlova. Lasīt tālāk »
Beidzot tas ir noticis. Es izlasīju vienu no pēdējā laikā pirktākajām grāmatām par ēšanu – Džuli un Džulija. Biju iedomājies, ka izlasīšu to vienā naktī, tik krutai tai taču jābūt, bet beigās man grāmata bija kā zobu sāpes. Vai nu tāpēc, ka diez ko interesanta jau nebija, vai arī aiz skaudības – kāpēc to neizdarīju es. Un, protams, kā jau visi, kas iedomājušies sevi esam par baigiem kulināriem – bœuf à la bourguignonne manā izpildījumā. Lasīt tālāk »
Modās, modās, modās. Nemaz nesākot kustēties, tas ar visiem saviem daudzajiem zirga spēkiem lika sarkanai bultai raustīties un pusei kvartāla atskatīties. Riepām kaucot, it kā mēģinot uzstādīt rekordu, kurš ātrāk līdz simts, bulta triecās pretī neatļautam. The dance of the dead. Drausmīgi satraucoši ir tas, ka tev tāpat kā jaudīgai mašīnai, uzspiežot uz akseleratoru, tās sajūsma izpaužas spidometrā, tā vienas dziesmas skaņas, vārdi, ritms un melodija liek tev gandrīz vai lēkt gaisā aiz prieka. Gluži vai kā Lāsmiņai – „Imants kalniņš, es ģībstu.” Your time has come to see. Lasīt tālāk »
Tagad uzmanību ir iespējams noturēt tikai ar koru kariem, piecsimts miljoniem vai ar to, ar ko vienmēr ir varēts noturēt. Blogeru intervijās atgriežos ar seksīgākās emuāristes “priekšā paņemšanu”. Sievietes viņu apskauž, vīrieši siekalojas. Un viņai ir lieliska muzikālā gaume. Viņu sauc par Merelinu. Viņa ir vienkārša sieviete, gudra ironiķe, kaislīga mīlniece un šī ir viņas intervija. Ne vārda par „nobrauktiem kaķiem un salauztiem nagiem.” Un ja tev nav vismaz astoņpadsmit gadu, tad pagaidi līdz būs.
Lasīt tālāk »
Gulta ir attiecību spogulis. Ja vīrietis un sieviete tikuši līdz intīmām attiecībām un abi labprāt to atkārtotu, tad tur viss parādās – kādas būs viņu attiecības. Vai viņiem ir tikai skūpsti, krūšu glāstīšana, orālais sekss un beigšanas? Vai arī viņi runā un zina, kurā vietā vislabāk skūpstīt, vai krūtīm vispār jāpievērš uzmanība, kurā pozā vislielākais orgasms un kādā veidā abi var gūt visātrāko baudu, un kā var pavadīt gultā visu nakti? Un galu galā ne vienam, ne otram nekas nav jātēlo. Lasīt tālāk »
07/10/2009 iekš Uncategorized
Gribu jums nodot ziņu un te jau pusstundu mokos ar ievadu, nu tā lai būtu pa skaisto, ar emocijām un jūtām. Nekādi nesanāk, jo iespējams, to nemaz tā nevar aprakstīt, vai arī emocijas ir tik daudz, ka nemaz nezinu ar ko sākt. Tāpēc būšu līdz riebumam lakonisks. Sākusies jaunā basketbola sezona. Spēlēju tajā pašā komandā. BK Ķekari. Mēs esam uzvarējuši pirmās divas spēles. Pēdējā biju ne tikai rezultatīvākais, bet arī sasniedzu karjeras rekordu BK Ķekari rindās iemesto punktu ziņā vienā spēlē. Lasīt tālāk »
Man nesen bija dzimšanas diena. Paliku vecāks. Īstenībā jau visu laiku palieku. Runā, ka bērni vīrieti padarot jaunāku. Tīrākie meli. Man ir trīs. Varbūt mana uzvedība paliek bērnišķīgāka esot kopā ar viņiem un bez kautrēšanās varu ieiet rotaļlietu veikalā, pētīt helikopteru modeļus un rozā lellītes. Bet pases datus neapmānīsi pat īsā kleitiņā. Kā arī statistikas par vīrieša dzīves garuma vidējo ilgumu Latvijā. Lai arī pašreiz esmu pusceļā šajā pasākumā, savu ķieģeli nepamanīšu. Lasīt tālāk »
