Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda. Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt, savs laiks dēstīt, un savs laiks dēstīto atkal izraut. Savs laiks kādu nogalināt, un savs laiks kādu dziedināt. Savs laiks ko noplēst, un savs laiks ko uzcelt. Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties. Savs laiks sērot, un savs laiks diet. Savs laiks akmeņus mest, un savs laiks tos salasīt. Savs laiks apkampties, un savs laiks, kad šķirties. Savs laiks ir ko meklēt, un savs laiks ko pazaudēt. Savs laiks ir ko glabāt, un savs laiks ko galīgi atmest. Savs laiks ir ko saplēst, un savs laiks atkal to kopā sašūt. Savs laiks klusēt, un savs laiks runāt. Savs laiks mīlēt, un savs laiks ienīst. Savs laiks karam, un savs laiks mieram.” Sālamans mācītājs 3:1-8. Lasīt tālāk »
Parasti viņi ir datoriķi. Zinās īstās pogas, lai tavam pīkstošam datoram liktu apklust. Atradīs internetā pat tavu māti kailu, nemaz nerunājot par to ka sarunās ar viņiem tu jutīsies kā pēdējais stulbenis. Un viņiem ir filmas. Daudz filmas. Labi, ka mūsdienās daudz filmas var ierakstīt uzpariktē, kas nav lielāka par cukura paku. Man arī ir dažas filmas. Tās nav nevienā manā uzpariktē, bet tās ir filmas ko es gribētu pirms nomirstu noskatīties. Vēlams jau šogad. Lasīt tālāk »
Skolas laikā man nepatika obligātās talkas. Es labāk septembra pirmās nedēļas mocījos skolas solā, nekā devos palīdzēt vietējam kolhozam novākt kartupeļus vai bietes. Paši stādījāt, paši arī vāciet. Droši vien no tā bija lētākas pusdienas vai tādejādi lauku skolas skolēniem iemācīja kaut ko praktisku, bet nu nekāda prieka man. Līdz vienam brīdim. Lasīt tālāk »
Dzīve ir tik sarežģīta, cik sarežģītu mēs to pataisām. Un cilvēciskai būtnei uz to ir talants. Paskaties uz zvirbuli pēc lietus peļķē, runci diendusā vai odu baru Jāņu vakarā. Jā, tiem nav teātru, politikas un aptaukošanās problēmas, jā, tiem nav finansu, attiecību un četrdesmitgadnieku krīzes. Un tiem nav droši vien dzīves jēga jāmeklē. Bet iespējams arī tava dzīves jēga ir, tā pat kā zvirbulim, atrast peļķi kurā papērties, kā runcim, kārtīgi pieēsties un pagulēt saulītē, vai, kā odiem – atrast vienkāršu baudu apdzērušos Jāņu bērnos. Lasīt tālāk »
„Vienmēr kāds viens mīlēts cilvēks kļūst par tavu mīlestības definīciju. Tas parasti notiek kaut kad pēc tam, bet vienmēr notiek. Šīs cilvēks neatgriezeniski uzliek šablonu visam ko tu meklē citos cilvēkos, kas tev patīk un kas tev nepatīk, pat tad ja šīs tīkamās lietas ir pašiznīcinošas un galīgi nesaprotamas. Šīs cilvēks, kas uzstāda tavu mīlestības saprašanu, nav īpaši savādāks par citiem, bet visbiežāk ar viņu tu satiecies tajā brīdi, kad pirmo reizi mūžā esi gatavs patiešām kādu mīlēt. Un tā ir viņa uzvara. Viņa uzvara un tavs zaudējums, jo visu savu atlikušo dzīvi, viņš kontrolēs to ko tu jūti pret visiem citiem un gaidi no viņiem.” Lasīt tālāk »
„Кризис дополз и до меня. Сыр ем с плесенью, вино пью старое, в машине езжу без крыши.” Man mājās ir saldējumu taisāmā iekārta, ar tūkstošs funkcijām apveltīts virtuves kombains, vafeļu panna, tosters tāds un tosters šitāds. Rakletes panna un pastas mašīna. Sulu spiede, ūdens kanna un espresso vārāmais. Droši vien vēl daudz visādi gadžeti, par kuru eksistenci es esmu veiksmīgi aizmirsis. Bet kas tad ir tas, kas trūkst pilnai laimei? Lasīt tālāk »
Es savus pensionāra gadus pavadīšu Spānijā. Patīk saule, lai arī šodien tā tas gluži neizskatās. Patīk gulēt pusdienas laiku, labi paēst un vēl labāk padzert. Futbola noteikumus saprotu un dažas spāņu komandas zinu. Pa golfa bumbiņu varu trāpīt un laukumos mani laidīs. Audzēšu tomātus, skatīšos futbolu un spēlēšu golfu. Ir tikai viena problēma – es spāņu valodā nesaprotu ne vienu vārdu. Lasīt tālāk »
Nav jau gluži pašas romantiskākās filmas uz planētas, bet nu tādas es esmu pēdējā laikā noskatījies un gribētu tev par to pastāstīt. Nekādas šausmu vai multiplikāciju filmas tās arī nav. Par dzīvi, attiecībām, seksu un suņiem. Tāpēc šodien piedāvāju ieskatu atkal trīs filmās. Choke (2008), The Dog Problem (2006) un Me and You and Everyone We Know (2005). Pirmā un pēdējā ir piedalījušās dažādos festivālos, tā kā galīgi sūdi nav. Lasīt tālāk »
“Tā ir visu sieviešu traģēdija, ka pēc zināma vecuma sasniegšanas viņas sāk izskatīties kā parodisti sievietes lomā.” Un tieši par šādām sievietēm ir šis stāsts. Viņas ir krāšņas, garām kājām, dejotājas un neskaitāmiem pielūdzējiem, bet vienīgo ko viņas mīl – savu tēvu, izcilu un traģisku angļu teātra zvaigzni, tā arī nedabū, lai arī viņš mūža nogalē, svinot savu simts gadus jubileju, atzīst ka dvīnes ir viņa meitas. Jā, un sekss starp simtgadīgu vīrieti un ap astoņdesmit gadus vecu sievieti ir iespējams un pat sagādā baudu. Grāmatā. Lasīt tālāk »
Rīsu putra, vai risoto, daudz smalkākā vārdā, ir viens no grūtāk pagatavojamiem ēdieniem. Īstos itāļu restorānos šo ēdienu pasniedz, ja ēd vismaz divi, gatavo no speciāliem rīsiem, šefpavāram esot 100% klātbūtnē, jo pareizs un brīnišķīgs risoto sanāk, ja vārot rīsus tie tiek vienmērīgi un ar mīlestību apmaisīti. Daži pat apgalvo ka veselu diennakti tas jādara. Pie tam vispopulārākā risoto recepte ir vienkārši rīsi ar safrānu, drusku sīpoli, klasiskā olīveļļa un sāls ar pipariem – risotto alla Milanese. Lasīt tālāk »
Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda. Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt, savs laiks dēstīt, un savs laiks dēstīto atkal izraut. Savs laiks kādu nogalināt, un savs laiks kādu dziedināt. Savs laiks ko noplēst, un savs laiks ko uzcelt. Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties. Savs laiks sērot, un savs laiks diet. Savs laiks akmeņus mest, un savs laiks tos salasīt. Savs laiks apkampties, un savs laiks, kad šķirties. Savs laiks ir ko meklēt, un savs laiks ko pazaudēt. Savs laiks ir ko glabāt, un savs laiks ko galīgi atmest. Savs laiks ir ko saplēst, un savs laiks atkal to kopā sašūt. Savs laiks klusēt, un savs laiks runāt. Savs laiks mīlēt, un savs laiks ienīst. Savs laiks karam, un savs laiks mieram.” Sālamans mācītājs 3:1-8. Lasīt tālāk »
