Šo grāmatu es meklēju tik pat ilgi cik lasīju. Man patīk lasīt visādas izvirtības. Droši vien visiem patīk, tikai jūs kautrējaties to atzīt, bet šeit viss bija pārlieku vienveidīgi. Sešpaka alus brokastīs, trīs vīna pudeles pusdienās, šņabis un cita sieviete katru vakaru. Šķiet ka divas citas grāmatas izlasīju pa vidu, kamēr tiku galā ar šo. Pienākuma un Ķekaru trenera dēļ. Lasīt tālāk »
Divdesmit kapeikas bija dienas lielākais notikums. Es esmu lauku puika un pie saldējuma varēju tikt tikai īpašos gadījumos, vai tad kad biju ciemos pie vecmammiņas Salaspilī. Vietējais veikals no pusdienu pārtraukuma vērās vaļā trijos un neskaitāmi apkārtējo deviņstāvu māju sīkaļas stāvēja rindā, lai iztērētu divdesmit kapeikas par tikko atvesto saldējumu. Es no savas bērnības daudz ko neatceros, bet šis ir spilgtā atmiņā. Saldējums. Lasīt tālāk »
Man alus negaršoja. Jāņos un visos citos „daudz alus” svētkos es biju to pamēģinājis, bet nesapratu kāpēc jādzer kaut kas tik rūgts un negaršīgs. Tad jau labāk nedzert vispār. Nē, nu rūdīts nedzērājs es biju tikai līdz studentu laikiem, lai arī kā tagad atceros knakstīšanos ap saldajiem no Vācijas atvestiem liķieriem. Pa pilienam vien, lai vecāki neuzož. Lasīt tālāk »
Skriet ir labi. To zina katrs, it sevišķi nedēļu pirms Rīgas maratona, kad visās populārās skriešanas vietās jāierīko luksafori un atgriežoties mājās no ballītes nejutīsies vientuļš, jo pat septiņos rītā jau būs kāds skrējējs. Skriet ir labi, gan veselības un nepieciešamo fizisko aktivitāšu dēļ, gan stresa noņemšanas un garastāvokļa uzlabošanas dēļ. Bet kāpēc tieši sievietei ir labi skriet? Lasīt tālāk »
2002. gada 25. augustā kāda vienkārša meitene, sekretāre lielā kooperācijā, uzsāka nebijušu lietu. Viņa paņēma populāru pavārgrāmatu un katru dienu, veselu gadu pēc tās gatavoja. 365 dienas, 524 receptes, maza apartamenta virtuvē. Nebijušu tajā ziņa, ka par to visu viņa rakstīja blogu. Nebijušu tajā ziņā, ka viņa par šo visu uzrakstīja grāmatu. Nebijušu tajā ziņā, ka šogad iznāks par to visu filma. Par viņām abām. Lasīt tālāk »
Pirms pāris nedēļām es skatījos sacensību rezultātus. Liels bija mans lepnums redzot šajā sarakstā VSK Noskrien. Gan godalgotās vietās, gan jauniešu grupās, pie vīriešiem un sievietēm. Virtuālais skrējēju klubs radās gandrīz reizē ar šo blogu, kad daži interesenti sāka uzdot jautājumus, bija raksti par skriešanu un nu jau VSK Noskrien veiksmīgi piedalās sacensībās un pat uzvar, gluži kā kaut kāda sporta skola, vai nopietna skrējēju apvienība. Lasīt tālāk »
Esmu izlasījis daudz grāmatas, esmu noskatījies vairākas filmas, pat regulāri skriet esmu sācis, gatavoju ik pāris dienas mājās vakariņas sev un brīvdienās pusdienas bērniem. Tā kā gan skrienu, gan lasu grāmatas un ēdu mājās. Kāpēc es neesmu nevienu grāmatu, vai filmu, vai recepti aprakstījis? Ziniet, brīžam ir tā, ka vairāk par „lieliski,” „brīnišķīgi” un „perfekti” nav ko teikt. Un dažreiz tieši ar to arī pietiek. Lasīt tālāk »
Negribu izplūst detaļās un apcerējumos par to cik filma aizkustinoša un grāmata labi ar humoru sarakstīta. Vienīgais ko varu teikt – izbaudiet paši. Tā pat kā visu šajā dzīvē. Jā, tas ir par Džona Grogena grāmatu „Mārlijs un es,” un filmu ar tādu pašu nosaukumu. Starp citu, tas viss ir noticis pa īstam. Lasīt tālāk »
Vai Jūs gribat redzēt cik gudrs vai stulbs ir šī bloga autors? Pats jau biju par to aizmirsis, bet vakardien televīzijā redzētās reklāmas atgādināja, ka vīriešu erudīciju var redzēt arī ģērbtuvēs un dušās. Un brīdī, kad tas tiek noskaidrots oficiāli. Tā nav publiska duša, bet raidījums „Zini vai mini,” kurā piedalījās BK Ķekari labākie dušās. Lasīt tālāk »
Dažas ļoti dziļdomīgas, citas smieklīgas, ir vienkārši aktuālas vai pavisam sirsnīgas. Bet visās iekšā ir sirds. Jauns mākslinieks savos brīvajos brīžos zīmē, sēžot lekcijās, klausoties BarCamp prezentācijas, droši vien pat trolejbusā vai liftā. Savus zīmējumus viņš publicē blogā briiC.lv un tagad ar dažiem atbalstītājiem ir nodomājis veikt kaut ko nebijušu – publicēt savu zīmējumu grāmatu. Īstu grāmatu. Lasīt tālāk »
