Man vienmēr ir patikuši vecāki vīrieši. Viņiem tiek piedots viss. Viņi var pīpēt pēc katras golfa bedrītes izspēles. Braucot uz pirti vai spēlēt pokeri viņi var dzert un es vedu viņus mājās. Viņi var dzīvot būdā ezera krastā un zobus izmazgāt reizi mēnesī. Viņi spēlējot basketbolu var izmantot savas pieredzes viltības un redzot viņus skrienot, es noraugos ar cieņu un apbrīnu. Un gluži kā seksuāla apbrīna, bet uz ielas redzot vecu vīrieti, man ilgi viņš neiziet no prāta. Lasīt tālāk »
Vienā no Oušena bandas filmām ir epizode, kur džeks ēd apelsīnus. Otrs, kurš Breds Pits, prasa viņam par to, kāpēc viņš ēdot apelsīnus. Ārsts esot izrakstījis uzturā lietot vitamīnus. Breds Pits patiesā izbrīnā savukārt prasa – kāpēc tad tu nelieto vitamīnus? Lasīt tālāk »
Pirmajā reizē, ne par ko citu nedomāju. Viss notika tā, kā grāmatas par to raksta. Mani sajūsmināja skaistums, jaunās iespējas, pašapziņa, kad viņa bija pie maniem sāniem ejot pa ielu. Es biju pirmais kolektīvā, kurš tika pie tik skaistas un spējīgas. Visos žurnālos par viņu rakstīja un kolēģi no citiem stāviem nāca skatīties. Es to darīju uz darba galda, tramvajā un gultā. Lasīt tālāk »
Man ir trīs skolnieki un redzot kā viņi ēd mājās, liekas ka skolā viņi pārtiek tikai no uzņemtajām zināšanām. Un pusdienu naudu notriec par lietām, par kurām es neko negribu zināt. Manā laikā gan viss notika kā pēc notīm, pie tam ik pa laikam bija jāiet un jādežūrē skolas virtuvē. Bet ko tad tagad skolēni ēd pusdienās un kā to dara visā pasaulē? Lasīt tālāk »
Lai arī no vīrieša tiek prasīts tikai uztaisīt dēlu, nosist čūsku un iestādīt koku, tomēr ar to ir par maz. Viņi skrien maratonus, kāpj kalnos, maina mašīnas un sapņo savus puiciskos sapņus. Protams, arī man ir daži sapņi, par kuriem atceroties, tiek skumji novilkts: „Eh, kā es tā gribētu!” Šajā ziņā grāmatu rakstīšana ļauj, kā amerikāņu filmās, sapņiem kļūt par īstenību. Un tie, kas neraksta grāmatas un nepiepilda savus sapņus – lasa Jana Brokena grāmatu „Nelegālie pasažieri.” Lasīt tālāk »
Ļoti daudz filmas tiek taisītas pēc iepriekš sarakstītām grāmatām. Bet ir tikai trīs, kuras esot labākas nekā pati grāmata. Viena no tām ir Džeka Nikolsona spožais tēlojums filmā Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (1975) un divas ir filmas ar Merilu Strīpu. Madisonas apgabala tilti (1995) kopā ar Klintu Īstvidu un Sofijas izvēle (1982). Pārējās uzņemtās filmas ir vērts noskatīties tikai intereses pēc un pēc grāmatas izlasīšanas. Lasīt tālāk »
Uz filmām mēs dažādos savas dzīves brīžos skatāmies savādāk. Bērnībā mums patīk vienas filmas. Pirmā iemīlēšanās saistās ar citām. Gaidot bērnu citas un esot par tēvu pavisam citas. Un bieži vien ne asara nenoritēs skatoties filmu, kas nemaz nav domāta tev. Vai tieši otrādi. Lasīt tālāk »
Pirmo Dievs radīja vīrieti, no viņa ribas sievieti un pēc tam tiramisu. Sapratis savu kļūdu un saldā ēdiena „pacel mani” spēju, viņš sajauca Ēdenes dārza iemītnieku prātus, izdomāja aizliegto augli un visu to pārējo. Līdz pat šai baltai dienai cilvēki nav spējuši vienoties un visticamāk arī nekad nevienosies, kā tad būtu jāgatavo tiramisu. Kāda tad būtu vienīgā un vispareizākā recepte. Lasīt tālāk »
Latvijā nav lielu kalnu un ziemā sals spēj sasniegt pat -30ºC. Valdība nodokļus maina ik gadu. Kokos neaug persiki un aprikozes. Bezdarbs pie mums ir ap 15%. Latvieši nesaprotas ar krieviem. Katrs desmitais bērns no tūkstoti nenodzīvo līdz četriem gadiem. Gandrīz puse laulību tiek šķirtas. Latvijas ceļi ir bedraini. Uz ārzemēm strādāt un dzīvot aizbraukuši gandrīz simts tūkstoši iedzīvotāju. Vienas vienīgas problēmas un nekāds tūkstoš sauļu mirdzums. Lasīt tālāk »
Čipsi man negaršo, popkornu es ēdu reti, bet tie nav iemesli tam, kāpēc es neizjūtu nekādu nepieciešamību pēc „Melnais gulbis.” Pie tam ņemot vērā, ka Natālija Portmane man šķiet sasodīti glīta. Es vienkārši negribu sevi mocīt. Filmām būt jāsniedz prieks un laimīgas pārdomas. Bet ir bēdīgas filmas, kuras man ir patikušas un kuras būtu jāredz. Lasīt tālāk »
