Šīs grāmatas es ļoti gribēju izlasīt. Ieraudzījis veikalā otrās daļas vāku – Espreso stāsti – es nespēju to neatvērt. Drusku vīlos, jo tā nebija pilna ar garšīgiem atgadījumiem par kafiju vai itāļu ēšanas paradumiem, bet no otras puses – grāmata bija par cilvēkiem un cilvēcīgākām attiecībām. Par vienas Edinburgas mājas iedzīvotāju dzīvi. Lasīt tālāk »
Sievietes mīl vīriešus. Ne velti ir radies teiciens, ka izmēram neesot nozīmes, bet pat arodvidusskolu nebeiguši vīriešu kārtas pārstāvji sapratīs – tapa kārtīgi turēsies, ja tā būs lielāka par caurumu. Un šeit sākās sievietes misija. Kā tajā dziesmā – viss kas vajadzīgs ir mīlestība. Bez mīlestības negriež nazis ass. Ar mīlestību jūra un tas tur līdz ceļiem. Bet bieži vien ar to nepietiek. Lasīt tālāk »
Baigi sen atpakaļ aizgāju uz kinoteātri un pēc pusstundas iznācu ārā, jo negribējās tādu murgu skatīties. Un pēc tam pie sevis nodomāju, neiešu un vairs neskatīšos Oskarus dabūjušas filmas – tas nav priekš manis. “ runa” vēl Oskarus nav dabūjusi, bet nešaubīgi dabūs, bet šo filmu varēju pat ieteikt sievas vecākiem. Lieliski notēlota, cēla un nesamudrīta. Paši saprotiet, bet šoreiz ieteikšu filmas par citiem puikām. Lasīt tālāk »
To, kas kādam citam rakstniekam būtu tikai stāsta sākums, Ians Makjuans padara par meistardarbu un iegūt British Book Award gada labākās grāmatas balvu. To, ko varētu pateikt vienā teikumā, Ians Makjuans ietērpj emocionālā un dramatiskā grāmatā, par divu nupat precējušos jauniešu kāzu nakti. Tā visa rezultātā Ians Makjuans ir pārsteidzis pats sevi un uzrakstījis brīnišķīgu mīlestības pasaku „Česilas pludmalē.” Lasīt tālāk »
Brīvdienas rītos mūsu ģimenes virtuvē iet karsti. Pankūku cepšanai jāvelta visa uzmanība un, kamēr tās nav gatavas, nedrīkst neko citu darīt. Arī ēst. Bērni gan zina, ka visgaršīgākās tās ir nupat ceptas, nevis tad, kad visas gatavas un jau galdā.
Lasīt tālāk »
„Iztēlojies, ka pie jums ierodas feja un ļauj izteikt vienu vēlēšanos. Tiesa gan, viņa paskaidro, ka izslēgtas ir šādas jomas: nemirstība, veselība, nauda un mīlestība. Varbūt jūs tiešām sāksiet prātot par vēlēšanos – kaut vai tikai tāpēc, kad domājat: jums nav ko zaudēt. Bet vai vēlēšanās – īstā vēlēšanās – ienāks jums prātā? Vai varbūt jūs, tāpat kā vairums cilvēku, izšķirsieties par to, kas naudas izteiksmē ir visdārgākā lieta fejas piedāvājumā: trauku mazgājamo mašīnu?” Lasīt tālāk »
Reti ir tāds brīdis, kad cilvēks ir klusumā. Darbā radio, mājās televizors, skrienot austiņās skan mūzika. Pat nakti nākas klausīties savos un mīļotās sirdspukstos. Jebkuru skaņu var uztvert par mūziku, bet pārsvarā jau par sev vajadzīgo izvēlies kaut ko no vokāli instrumentālo ansambļu radīto. Tad nu pēdējais laiks apkopot tos skaņdarbus, kas likuši man tiem pievērst uzmanību aizgājušajā 2010. gadā. Lasīt tālāk »
„Paldies, Vili Lācīti. Paldies par nokavētu darbu. Paldies par nakti blakus sievai, sapņojot par kleitu no kuras veļas ārā Bangladešas pupi. Paldies par nepilnīgo recepti magoņu vārīšanā un apgaismošanā par to kas ir skvots. Paldies par mūs izglābšanu no pasaules gala. Paldies par sarkano un pelēko vāveru attiecību izskaidrošanu. Paldies par gandrīz nomiršanu aiz smiekliem, lasot par kaņepju piena ietekmi uz Nansenu. Bet lielākais paldies par grāmatas „Stroika ar skatu uz Londonu” uzrakstīšanu. Lasīt tālāk »
Kad izlasīju grāmatu, es uzliku Radiohead disku. Pats bieži esmu sevi pieķēris, ka klausoties mūziku, tās vārdi man ko atgādina. Sevi, mīlētu sievieti, kādu dzīves notikumu vai vienkārši liek aizdomāties. Radiohead to dara šajā grāmatā. Galvenais varonis pēc sievas nomiršanas sēž mašīnā pie savas meitas skolas un klausās. Radiohead un sevī. Un laiž caur sevi citu stāstus. Lasīt tālāk »
Forši ka tu vari tā nozagt laiku no savas dzīves, lai vērotu citu dzīvi. Dažreiz izdomātu, dažreiz īstu. Pēc tādām “viens džeks visiem sadod un izglābj pasauli” filmām, es pāris stundas pēc noskatīšanās jūtos kā tas viens džeks, kurš varētu visu – padodiet tikai. Bet labāk man patīk filmās redzēt attiecības. Jo pēc tam man liekas, ka es kļūstu labāks. Lasīt tālāk »
