Man ir trīs skolnieki un redzot kā viņi ēd mājās, liekas ka skolā viņi pārtiek tikai no uzņemtajām zināšanām. Un pusdienu naudu notriec par lietām, par kurām es neko negribu zināt. Manā laikā gan viss notika kā pēc notīm, pie tam ik pa laikam bija jāiet un jādežūrē skolas virtuvē. Bet ko tad tagad skolēni ēd pusdienās un kā to dara visā pasaulē? Lasīt tālāk »
Pirmo Dievs radīja vīrieti, no viņa ribas sievieti un pēc tam tiramisu. Sapratis savu kļūdu un saldā ēdiena „pacel mani” spēju, viņš sajauca Ēdenes dārza iemītnieku prātus, izdomāja aizliegto augli un visu to pārējo. Līdz pat šai baltai dienai cilvēki nav spējuši vienoties un visticamāk arī nekad nevienosies, kā tad būtu jāgatavo tiramisu. Kāda tad būtu vienīgā un vispareizākā recepte. Lasīt tālāk »
Nu jau Ziemassvētki nav aiz kalniem. Jums gan varētu likties, ka pēdējos mēnešus visi ēdienu blogeri aizgājuši ziemas miegā, ja jau man nav bijis ko teikt. Bet ir gluži otrādi. Kā viens no zināmākajiem tehnoloģiju blogeriem Māris Reliņš pirms kāda laika teica – „latviski rakstošie tehnoloģiju blogu ieraksti nedēļā apmēram 15-20, kulinārijas blogiem vairāk kā 30!” Precīzāk būtu teikt, ka man zināmie latviski rakstošie kulinārijas blogi divos mēnešos ir radījuši 394 ierakstus. Tad nu tālāk tas, kas man paticis vislabāk. Lasīt tālāk »
Jaunajā kulinārijas žurnālā “Dienas ēdieni” esmu pierakstījis trīs lapaspuses par ķirbjiem, bet Mārtiņš Rītiņš atbildējis uz trīspadsmit jautājumiem rubrikā “Galda sarunas.” Tā kā nav ne restorāna, ne esmu šefpavārs, tad tā pat kā ar kalnu un Muhamedu, pašam vien būs jāuzdod jautājumi un uz tiem arī pašam jāatbild. Lasīt tālāk »
Kāds anonīms asprātis uzskata, ka recepte ir instrukcija, kā gatavot no sastāvdaļām, kuras tu esi aizmirsis nopirkt, izmantojot rīkus, kuri tev nav, lai pagatavotu ēdienu, kuru pat suns neēstu. Nezinu vai kulinārijas blogu rakstītāji savus gatavotos ēdienus ēd paši vai izbaro suņiem, bet septembrī, sasodītie ķirbji, ir ko redzēt. Lasīt tālāk »
Priekš kāda kulinārijas jaunuma, kurš plašāku interesentu loku sasniegs oktobra beigās, es vakar marinēju ķirbjus. Nekā sarežģīta, bet procesā iesaistīto cilvēku prātos radās jaunrades dzirksts. Interesanti būtu uzzināt, ko darot senā pagātnē radās ideja marinēt ķirbi. Bet tagad vēlētos uzzināt jūsu viedokli – kas tad atrodas tajā burciņās? Un ne tikai. Tam kas uzminēs pirmais, tiks kādā ar kulināriju saistīta balva. Lasīt tālāk »
Vecais vīru pantiņš man neder. Dēls man ir, čūsku sitis un nositis esmu, kā arī kokus esmu stādījis gana. Jaunais varētu skanēt šādi: strādāt krogā, uzrakstīt grāmatu un vēl kādu dēlu. Pēdējos divus punktos man palīdzība nav vajadzīga, bet pirmajā vairs nav vajadzīga, jo 11. septembrī man būs tas gods strādāt „Pie Humberta” bārā. Atnāc paskaties kā tas izdosies. Lasīt tālāk »
Franču mākslinieks Maurīcijs Vlaminkis ir teicis, ka labs mākslas darbs ir kā labs ēdiens: to var baudīt, bet ne izskaidrot. Arvien vairāk un vairāk latviešu valodā parādās kulinārijas blogi, kas tomēr mēģina šo baudu izskaidrot. Daži to dara ar skaistām bildēm parādot procesu ļoti detalizēti, citiem svarīgākais ir galarezultāts, bet ir arī tādi kuriem tīk tikai par to runāt. Došu nelielu ieskatu augusta devumam šajā jomā. Lasīt tālāk »
Kas tad ir tas, ko vīrietis var ielikt sievietes ķermenī sagādājot tai baudu? Fui, cik samaitāts. Protams, ka tas ir ēdiens. Ne velti, visi labākie pavāri ir pārsvarā vīrieši. Jo viņiem to patīk darīt – apmierināt sievieti. Nekautrēties par to un pārvērst arī ēst gatavošanu par seksuālu rotaļu. Lasīt tālāk »
Visgaršīgākā maize Mežciemā tiek pārdota vienā no briesmīgākajiem pārtikas veikaliem Beta. “Tava” saldskābās formas maize, ko ražo Jēkabpils novada maizes cepēji SIA „Dona.” Jums varbūt liekas, ka es pārtiku pērku tikai no piegādātājiem Francijā vai Itālijā, bet nē. Sākoties jaunai RIMI veikalu tīkla lojalitātes kampaņai, es pie sevis nodomāju – gribu virtuves šķēres, komplektu garšaugu smalcināšanai un… santoku nazi. Lasīt tālāk »
