Kā jūs visi ziniet – es gatavoju mājās. Pie restorānu galdiņiem mani neredzēt, un… pat īsti tos nemanu garām ejot vai braucot. Vai es zinu kādu restorānu? Varbūt uz vienas rokas pirkstiem spētu nosaukt, bet ne īpaši vairāk. Bet, ja nu dzīvē gadās tāda situācija, ka vajag? Tad nu tālāk lasiet, ko tad es uzzinātu, apskatot Rīgas restorānu mājas lapas. Lasīt tālāk »
Ir cilvēki, kuriem drausmīgi interesē citu cilvēku privātā dzīve. Ir tādi kuri grib, lai interesētu viņu. Es esmu vīrietis un mani, protams, vizuāli interesē sieviešu kārtas slavenības nofotogrāfētas pludmalē, bet tā, kurš ar kuru, man ir pilnīgi vienalga. Bez grēkiem jau nevar. Man šausmīgi interesē, ko citi taisa sev vakariņās. Tāpēc lasu tādus blogus, kuros tā autori stāsta par saviem kulinārajiem piedzīvojumiem. Lasīt tālāk »
Atrodoties ne savā virtuvē, ļoti labi vari izrēķināt, cik tad daudz nedēļā jāiztērē ir uz ēšanu. Sāls, cukurs, olīveļļa un melnie pipari. Maize, pasta, cietais siers un šķiņķis. Zaļie salāti, tomāti, baziliks un olīvas. Baltvīns, sarkanvīns, alus un ūdens. Tas viss ir nepieciešams, jāpērk, un starp citu – maksā diezgan. Lasīt tālāk »
Amerika ir laimīgākā valsts uz pasaules. Amerika arī ir resnākā valsts uz pasaules. Tieši tās pavalstnieku resnuma ziņā. Jā, jā neskati vīru no cepures. Filmas rāda pavisam citu Ameriku – slaidas, žilbinoši baltiem zobiem skaistules. Džeki, kuri vienatnē tiek galā ar pretinieku armiju. Es nekad neesmu bijis Amerikā un tās iedzīvotājus nezinu, bet dzīvojot Ķelnē un brīvdienas pavadot pilsētas centrā, nešaubīgi varēja pateikt kura tūristu grupa ir no Amerikas – resni un skaļi. Lasīt tālāk »
Vienmēr būs klasiskais strīds par to, kas tad bija pirmais – vista vai ola? It sevišķi tagad, kad visa pasaule ir pievērsusi uzmanību citam pasaules radīšanas scenārija notikumam. Lieldienas, lai arī cik tas jocīgi nebūtu, pie mums tieši saistās ar olu ēšanu. Un šajā sakarā ēdāji strīdas līdzīgi – kādā veidā pagatavotas olas garšo vislabāk? Vienā filmā meitenei nebija nekādas problēmas: kā tajā brīdī esošajam līgavainim garšoja, tā arī viņai. Lai tev būtu drusku vairāk variantu, došu nelielu ieskatu iespējamos olu pagatavošanas veidos. Lasīt tālāk »
Piranija, CanCan, Il Patio. Makss un Morics, LuLu, Express Pizza, Pica Top, Crazy Pica, Malibu, Vairāk saules, Domino Pizza un Da Sergio. Picu ēšana ārpus mājas vai pasūtīšana man vairs aktuāli, jo zinu labāko picas mīklas recepti un esmu to pārbaudījis. Pagaidām atstāšu to noslēpumā, bet nebēdājies. Tu noteikti vari dabūt sev picu brokastīs, pusdienās, vakariņās vai pat cauru diennakti. Lasīt tālāk »
Modes un stila žurnāls „Pastaiga” aprīļa numurā publicējis rakstu par bezmaksas baudu acīm un vēderam, kurā apraksta pēdējā laika aktuālāko dzīve stila izpausmi – gatavošanu mājās. Un vienu no lielākiem palīgiem šīs vājības jomā – sarakstu ar pasaulē labākajiem un skaistākajiem recepšu blogiem. Par lielu pārsteigumu (neko par to nezināju), arī šis blogs iekļuvis tajā sarakstā. Lasīt tālāk »
Man ir tāds, varbūt pat patiess, stāsts. Kādas firmas īpašnieks, iespējamo jauno darbinieku, uzaicina pusdienās un visas darbā pieņemšanas sarunas veic ēdot. Gadījumā, ja kandidāts ir beidzis ēšanu pirmais, tad viņš dabū kāroto amatu, daudz neskatoties uz citiem faktoriem. Nu ar domu – ja tu ātri ēd, tātad tu ātri arī strādā. Es strādāju ļoti ātri un pēc visiem ēšanas likumiem man vajadzētu būt resnam. Par pārējiem ēšanas likumiem tālāk. Lasīt tālāk »
Pats veiksmīgākais žurnāls abonentu skaita pieauguma ziņā ir žurnāls tieši par ēšanu un gatavošanu. Ievas virtuve. Līdz tam par kulinārijas niansēm un receptēm varēja lasīt tikai vienā izdevumā – Garšīgs (pirms šī žurnāla, tā pati komanda veidoja „Labu apetīti”). „Garšīgs” ir smalkāks žurnāls, īstiem gardēžiem ar sarežģītām receptēm un stāstiem. Toties „Ievas virtuve” ir daudz praktiskāks un es ar savu pavlovu esmu iekļuvis šī žurnāla sadaļā – gatavo vīrietis. Lasīt tālāk »
Es esmu puisis no laukiem, bet mana bērnība pagāja piektajā stāvā. Neko daudz vairāk par obligātām skolas kartupeļu talkām, vienas vasaras cukurbiešu epopejas un ģimenes dārza ravēšanu es no lauku darbiem neesmu piedzīvojis. Vienīgi vienu vasaru tēvs nosūtīja pie jaunsaimnieka darbos. Bet es tāds tieviņš puišelis tiku norīkots bērnu pieskatīšanā – smērēju uz baltmaizes krējumu, apbēru ar cukuru un baroju sīkos. Un laikam vienīgo reizi mūžā ēdu jaunpiena saldo, kur pirmo govs pienu pēc teliņa piedzimšanas ar kanēli sacep. Cilvēkiem ar vājiem nerviem un kaķiem tālāk nelasīt. Lasīt tālāk »
