„Kam tu tā raksti?” es viņai jautāju, noliekdamies pār viņas kaklu.
„Tev.”
„Man?”
Viņa mani pamet, es vēl paguvu nodomāt un jau sajutos nelāgi.
„Kas tev kait? Tu esi pavisam bāls. Vai kaut kas noticis?”
„Kādēļ tu man raksti?”
„O, patiesībā es īsti nerakstu tev, es rakstu, ko es vēlētos darīt kopā ar tevi…”
Visās malās mētājās papīra lapas. Ap viņu, viņai pie kājām, uz gultas. Es paņēmu vienu uz labu laimi: Lasīt tālāk »
Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda. Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt, savs laiks dēstīt, un savs laiks dēstīto atkal izraut. Savs laiks kādu nogalināt, un savs laiks kādu dziedināt. Savs laiks ko noplēst, un savs laiks ko uzcelt. Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties. Savs laiks sērot, un savs laiks diet. Savs laiks akmeņus mest, un savs laiks tos salasīt. Savs laiks apkampties, un savs laiks, kad šķirties. Savs laiks ir ko meklēt, un savs laiks ko pazaudēt. Savs laiks ir ko glabāt, un savs laiks ko galīgi atmest. Savs laiks ir ko saplēst, un savs laiks atkal to kopā sašūt. Savs laiks klusēt, un savs laiks runāt. Savs laiks mīlēt, un savs laiks ienīst. Savs laiks karam, un savs laiks mieram.” Sālamans mācītājs 3:1-8. Lasīt tālāk »
“Tā ir visu sieviešu traģēdija, ka pēc zināma vecuma sasniegšanas viņas sāk izskatīties kā parodisti sievietes lomā.” Un tieši par šādām sievietēm ir šis stāsts. Viņas ir krāšņas, garām kājām, dejotājas un neskaitāmiem pielūdzējiem, bet vienīgo ko viņas mīl – savu tēvu, izcilu un traģisku angļu teātra zvaigzni, tā arī nedabū, lai arī viņš mūža nogalē, svinot savu simts gadus jubileju, atzīst ka dvīnes ir viņa meitas. Jā, un sekss starp simtgadīgu vīrieti un ap astoņdesmit gadus vecu sievieti ir iespējams un pat sagādā baudu. Grāmatā. Lasīt tālāk »
Šo grāmatu es meklēju tik pat ilgi cik lasīju. Man patīk lasīt visādas izvirtības. Droši vien visiem patīk, tikai jūs kautrējaties to atzīt, bet šeit viss bija pārlieku vienveidīgi. Sešpaka alus brokastīs, trīs vīna pudeles pusdienās, šņabis un cita sieviete katru vakaru. Šķiet ka divas citas grāmatas izlasīju pa vidu, kamēr tiku galā ar šo. Pienākuma un Ķekaru trenera dēļ. Lasīt tālāk »
2002. gada 25. augustā kāda vienkārša meitene, sekretāre lielā kooperācijā, uzsāka nebijušu lietu. Viņa paņēma populāru pavārgrāmatu un katru dienu, veselu gadu pēc tās gatavoja. 365 dienas, 524 receptes, maza apartamenta virtuvē. Nebijušu tajā ziņa, ka par to visu viņa rakstīja blogu. Nebijušu tajā ziņā, ka viņa par šo visu uzrakstīja grāmatu. Nebijušu tajā ziņā, ka šogad iznāks par to visu filma. Par viņām abām. Lasīt tālāk »
Negribu izplūst detaļās un apcerējumos par to cik filma aizkustinoša un grāmata labi ar humoru sarakstīta. Vienīgais ko varu teikt – izbaudiet paši. Tā pat kā visu šajā dzīvē. Jā, tas ir par Džona Grogena grāmatu „Mārlijs un es,” un filmu ar tādu pašu nosaukumu. Starp citu, tas viss ir noticis pa īstam. Lasīt tālāk »
Dažas ļoti dziļdomīgas, citas smieklīgas, ir vienkārši aktuālas vai pavisam sirsnīgas. Bet visās iekšā ir sirds. Jauns mākslinieks savos brīvajos brīžos zīmē, sēžot lekcijās, klausoties BarCamp prezentācijas, droši vien pat trolejbusā vai liftā. Savus zīmējumus viņš publicē blogā briiC.lv un tagad ar dažiem atbalstītājiem ir nodomājis veikt kaut ko nebijušu – publicēt savu zīmējumu grāmatu. Īstu grāmatu. Lasīt tālāk »
Lai arī cik tas lēti nebūtu, sākot rakstīt par grāmatu „Jauns mēness,” es parunāšu par ko citu. Kad pusaudžu gados no pasaku lasīšanas pārgāju uz nopietnākām grāmatām, tad viena no pirmām bija Johannesa Mario Zimmela romāns „Tad – klauni un asaras.” Tas mani ievilka Zimmeļa pasaulē līdz ausīm. Izlasīju jau padomju laikos izdoto „Cilvēks nav vientuļa sala” un visas pārējās ko vien varēja dabūt. Pat bibliotēkā iestājos. Lasīt tālāk »
„Pagātnes nav. Nav nekā, ko vajadzētu piedot. Mēs sākam dzīvot šodien. Skaties, – viņa teica, pakāpdamies sānus un saņemdama viņu aiz rokas. – Tā ir jūra. Jūra neko nezina par pagātni. Tā ir te. Un nekad mums neprasīs paskaidrojumus. Zvaigznes un mēness ir tepat un joprojām lej pār mums savu gaismu. Zvaigznēm nav nekādas daļas par to, kas būtu varējis būt citādi. Tās ir kopā ar mums un ir laimīgas. Redzi, kā tās spīd? Redzi, kā mirgo? Vai tad tās tā spīdētu, ja raizētos par pagātni? Vai tad nesaceltos vētra, ja Dievs gribētu mūs sodīt? Mēs te esam divi vien, tu un es, bez pagātnes, bez atmiņām, bez vainas, un nav nekā, kas varētu nostāties starp mums… mīļais…” Lasīt tālāk »
Mākslas un dzejas grāmatas par viszemākajām cenām! Apgāds “Neputns” rīko akciju no 2. līdz 15. martam grāmatu nama “Valters un Rapa” veikalos Rīgā, Aspazijas bulvārī 24, tirdzniecības centros “Domina” un “SKY”. Tā ir lieliska iespēja iegādāties vērtīgas grāmatas par zemākām cenām! Lasīt tālāk »
