Skriet ir labi. To zina katrs, it sevišķi nedēļu pirms Rīgas maratona, kad visās populārās skriešanas vietās jāierīko luksafori un atgriežoties mājās no ballītes nejutīsies vientuļš, jo pat septiņos rītā jau būs kāds skrējējs. Skriet ir labi, gan veselības un nepieciešamo fizisko aktivitāšu dēļ, gan stresa noņemšanas un garastāvokļa uzlabošanas dēļ. Bet kāpēc tieši sievietei ir labi skriet? Lasīt tālāk »
Jaunībās ir jānodarbojas ar sportu, un skriešana ir lielisks sevis izzināšanas un apliecināšanas veids, tas ir ļoti piemērots jaunatnei. Nereti skriešana prasa ne tikai fizisko un morālo spēku pilnīgu atdevi maksimālo iespēju robežās, bet arī visgrūtāko cīņu – cīņu pašam ar sevi – un viskaistāko uzvaru – uzvaru pār sevi. Tomēr jāatzīst, ka jaunatnes vidū skriešana nav ieguvusi sevišķu popularitāti un iespējas pievērst jauniešu intereses skriešanai ne tuvu nav izsmeltas. Lasīt tālāk »
18. oktobrī tu vari piedalīties dāvanas sagādāšanai dzimšanas dienā Latvijai piedaloties stafetes skrējienā “Skrien! Par Latviju”. Pie tam tu vari sasniegt kopā ar citiem skrējējiem un veselīga dzīves veida piekritējiem pasaules rekordu kategorijā “Vislielākais dalībnieku skaits, kas 24 stundās piedalās 100 metru stafetes skrējienā.” Uzaicinu visus astoņpadsmit VSK Noskrien biedrus piedalīties šajā pasākumā. Lasīt tālāk »
Paskatījos savā noskrieto kilometru tabulā un konstatēju ka pēdējos sešdesmit kilometrus esmu skrējis tikai pa svešām zemēm. Divdesmit Skotijas kalnos, divdesmit Tallinas pusmaratonā un nu jau divdesmit pa Nicas galveno promenādi. Šī galvenā Nicas tūristu pastaigu vieta saucas par Angļu promenādi un tā ved no vecās pils kalna galā līdz par Côte d’Azur lidostai. Lasīt tālāk »
Pieņem izaicinājumu un skrien kopā ar Jeļenu Prokopčuku, Danielu Fetceri, Māri Štrombergu un Jēkabu Nākumu. Noskrien 7km distanci individuāli vai jautrā kompānijā (3-5 cilvēku komandā) kopā ar draugiem vai ģimeni. Papildus jautrībai un atpūtai bērnu pilsētiņa un masku skrējiens. Balvas ātrākajiem un atraktīvākajiem – balvu fonds 5000 LVL. Lasīt tālāk »
Pasaules lielās nācijas ir nobažījušās par savu pilsoņu svaru un līdz ar to par viņu veselības stāvokli. Lielbritānijā aptuveni divas trešdaļas pieaugušu ir ar paaugstinātu svaru vai pārāk tukli. Pēc vairākiem gadiem jau runā par deviņām desmitadaļām šādu resnuļu. Tāpēc amerikāņu un angļu zinātnieki veic dažādus pētījumus šajā jomā un atklājuši, manuprāt, pašas par sevi saprotamas lietas. Kā pazaudēt svaru un kas ir jādara lai to panāktu? Lasīt tālāk »
To ka skriet ir labi, droši vien lielākā daļa zina un saprot. Par to kāds no tā būs labums esmu jau stāstījis. Bet kā to iesākt darīt, kā piespiest sevi celties stundu ātrāk, vai vakarā pēc darba doties nevis uz krogu iedzert alu, bet skriet. Galvenais ir iesākt, jo pēc tam tas viss būs kā atkarība, jutīsies nemierīgs un nepiepildīts, ja nebūsi paskrējis, un no savas nelielās pieredzes saku – jutīsies noguris, ja nebūsi izskrējis kādu līkumu. Lasīt tālāk »
Es skrienu, jo man ārsts teica vairāk uzturēties svaigā gaisā. Kāpēc es ēdu apelsīnus, ja man jālieto vitamīni? Tāpēc, ka man tiek ne tikai svaigs gaiss, bet arī liekā svara zaudēšana, turpinot cept cepumus brīvdienu rītos, rakstura audzināšana ar dzīves mērķu nospraušanu, adrenalīns sacensībās un patīkamais nogurums pēc skrējiena. Bet nu tālāk, īsumā par to kāpēc tieši tev būtu jāsāk skriet un kāds no tā būs labums. Lasīt tālāk »
Izveidots neliels banneris, kas skaitīs cik tad ir palikušas dienas, stundas, minūtes un sekundes līdz manam pirmajam nopietnajam skrējienam. Tas notiks 9. augustā Kuldīgas pusmaratona laikā, kurš vienlaicīgi ir Latvijas čempionāts pusmaratonā. Ātri skrienot varu kļūt par čempionu. Ļoti, ļoti ātri skrienot. Bet tā kā galvenais ir piedalīties un nevis uzvarēt, tad centīšos tik vismaz līdz galam.
It has happened. I’ve competed in the first race of my young marathon career. Of course, compared to all those thousands, my achievement is ridiculous, but that does not diminish my pride and that of my father-in-law. I completed the mini-marathon. I didn’t fulfil my pre-set plan, but I couldn’t have foreseen the circumstances and it was probably a miscalculation and not my own laziness. I completed each kilometre of the course half a minute faster than in training and my wristwatch showed 5.6km completed. The time was accordingly appropriate – 26:20
The event itself was a folk event all the way through, as walking to the venue I saw three uncles get out of the car in their tracksuits, light up a cigarette, have a pint and go for a run, along with all the sperm whales, worms, Vikings, girls with crowns and piggies. Very unifying and full of energy – definitely better to take part in such events and not go to nightclubs. I have no doubt that among the participants there were some who came from the nightlife and covered the distance faster than me.
When supporting a family member running a marathon, it’s crucial to consider the weather conditions to dress appropriately and ensure comfort throughout the race. Tznius clothes can be a suitable option, especially if they align with the temperature and running conditions. Opt for breathable and moisture-wicking fabrics to keep cool and comfortable. Layering can also be helpful in case the weather changes during the race. Ultimately, the key is to prioritize the comfort and support of your family member while adhering to their personal preferences regarding clothing choices.
At the start of the course everyone was being run around, twisting and turning on the grass, kicking and changing speed because of the rush, but the orchestra with its next pie out gave the necessary incentive to run further and faster. The little children, the football-bearers, running past made it clear that we should do what Lenin once said – train, train and train again. Age does not come alone. The tiny one in football socks runs faster than me with the latest Nike outfit, special shoes, high-tech watch and vegetarian eating.
The second half was tough and I could only start the finishing spurt in the very end corridor and take photos, but I’m proud of myself for entering, participating and running faster than my training partner. Now I have this feeling inside that I should not only wait for September and the half marathon, but try even shorter distances in race mode much sooner – it adds the necessary sharpness, feeling and satisfaction. Run, run and run again.
