Man likās, ka es dzīvē esmu daudz ko pieredzējis. Nu no sērijas – patīkamie notikumi. Fiziski patīkamie. Kad noskrien trīspadsmit kilometrus un vējš uz slapjās muguras izraisa tirpas. Vai masiere notrinkšķina zvaniņu un tev ausīs iečukst – „es beidzu, laiks celties.” Mīļotā meitene tev pieskaras, uzvarētā basketbola spēlē, pēc pēdējā sekundē iemesta trīnīša, komandas biedri tev uzšauj pa pakaļu, vai bērni apķeras ap kaklu, uzzinot ka šodien ir konfekšu diena. Ne sūda. Lasīt tālāk »

Simts un viena lieta man vēl jāizdara, tad varēšu iedzert alu, uzspēlēt basketbolu vai jebko citu. Parasti tā saka. Ticiet man, simts un vienu lietu ko vajadzētu izdarīt sarakstīt nav divus pirkstus apčurāt. Es varēju uzreiz uzrakstīt trīsdesmit. Ko vienmēr esmu gribējis, ko vajadzētu gribēt un tamlīdzīgi. Apskatot ko citi ir sarakstījuši, vēl trīsdesmit varēju piemērot sev. Un viss. Pusdienu pavadīju zīlējot un domājot, kur lai rauj vēl to gandrīz piecdesmit lietu, ko vajadzētu izdarīt nākamajās 1001 dienā. Lasīt tālāk »