Gribat redzēt to, kas palika pāri no manā mūžā pirmā friziera apmeklējuma? Es arī negribētu. Bet mana mamma domā, ka es to varētu gribēt. Viņa ir saglabājusi pilnīgi visu, ko var un ko nevar iedomāties. Mantiņas, drēbītes, sedziņas un skolas liecības. Vasaras darbu sacerējumus par kaķa kastes tīrīšanu un „es stundas nebastošu” uzrakstītu simts reizes. Viņa zina, cik mēnešos man iznāca pirmais zobs, kad sāku staigāt un kurš vārds pirmais satrieca pasauli. Domāju, ka par pirmo skūpstu un seksu arī viņa ir veikusi attiecīgus ierakstus. Lasīt tālāk »
Tagad uzmanību ir iespējams noturēt tikai ar koru kariem, piecsimts miljoniem vai ar to, ar ko vienmēr ir varēts noturēt. Blogeru intervijās atgriežos ar seksīgākās emuāristes “priekšā paņemšanu”. Sievietes viņu apskauž, vīrieši siekalojas. Un viņai ir lieliska muzikālā gaume. Viņu sauc par Merelinu. Viņa ir vienkārša sieviete, gudra ironiķe, kaislīga mīlniece un šī ir viņas intervija. Ne vārda par „nobrauktiem kaķiem un salauztiem nagiem.” Un ja tev nav vismaz astoņpadsmit gadu, tad pagaidi līdz būs.
Lasīt tālāk »
Gulta ir attiecību spogulis. Ja vīrietis un sieviete tikuši līdz intīmām attiecībām un abi labprāt to atkārtotu, tad tur viss parādās – kādas būs viņu attiecības. Vai viņiem ir tikai skūpsti, krūšu glāstīšana, orālais sekss un beigšanas? Vai arī viņi runā un zina, kurā vietā vislabāk skūpstīt, vai krūtīm vispār jāpievērš uzmanība, kurā pozā vislielākais orgasms un kādā veidā abi var gūt visātrāko baudu, un kā var pavadīt gultā visu nakti? Un galu galā ne vienam, ne otram nekas nav jātēlo. Lasīt tālāk »
Lai arī cilvēks ir visneprognozējamākais radījums zemes virsū, veselībai un veselam saprātam pa labu nāk mošanās noteiktā laikā un vēlams savā gultā, trīs reizes dienā sēsties pie attiecīgi brokastu, pusdienu un vakariņu galda, un braucot pēcpusdienā no Latgales uz Rīgu – vakarā tur arī nokļūt. Jāpārlasa upenes priekš creme de cassis un jāaizmieg iepriekšminētajā savā gultā. Bet dažreiz dzīve ir kā kino – no rīta pamostoties, tu nezini kur vakarā aizmigsi, un ar ko. Kā arī kādus citus kino cienīgus stāstus uzzināsi un seriālos redzētās epizodes piedalīsies. Lasīt tālāk »
Šodien kaprīzo orhideju mazāk prasīgu pārstāvi falenopsi var iegādāties pat pārtikas veikalā. Lai tas ziedētu ir jāzina dažas lietas, bet bieži vien falenopsis skaisti zied tā pat vien un vairākus mēnešus no vietas. Bet lai tas uzziedētu vēlreiz un vēlreiz šīs dažas lietas ir jāievēro. Un ja jums mājās būs trīs četras orhidejas, tad liela iespēja, ka vienmēr kāda no šīm skaistulēm ziedēs. Lasīt tālāk »
Man likās, ka es dzīvē esmu daudz ko pieredzējis. Nu no sērijas – patīkamie notikumi. Fiziski patīkamie. Kad noskrien trīspadsmit kilometrus un vējš uz slapjās muguras izraisa tirpas. Vai masiere notrinkšķina zvaniņu un tev ausīs iečukst – „es beidzu, laiks celties.” Mīļotā meitene tev pieskaras, uzvarētā basketbola spēlē, pēc pēdējā sekundē iemesta trīnīša, komandas biedri tev uzšauj pa pakaļu, vai bērni apķeras ap kaklu, uzzinot ka šodien ir konfekšu diena. Ne sūda. Lasīt tālāk »
„Kam tu tā raksti?” es viņai jautāju, noliekdamies pār viņas kaklu.
„Tev.”
„Man?”
Viņa mani pamet, es vēl paguvu nodomāt un jau sajutos nelāgi.
„Kas tev kait? Tu esi pavisam bāls. Vai kaut kas noticis?”
„Kādēļ tu man raksti?”
„O, patiesībā es īsti nerakstu tev, es rakstu, ko es vēlētos darīt kopā ar tevi…”
Visās malās mētājās papīra lapas. Ap viņu, viņai pie kājām, uz gultas. Es paņēmu vienu uz labu laimi: Lasīt tālāk »
Simts un viena lieta man vēl jāizdara, tad varēšu iedzert alu, uzspēlēt basketbolu vai jebko citu. Parasti tā saka. Ticiet man, simts un vienu lietu ko vajadzētu izdarīt sarakstīt nav divus pirkstus apčurāt. Es varēju uzreiz uzrakstīt trīsdesmit. Ko vienmēr esmu gribējis, ko vajadzētu gribēt un tamlīdzīgi. Apskatot ko citi ir sarakstījuši, vēl trīsdesmit varēju piemērot sev. Un viss. Pusdienu pavadīju zīlējot un domājot, kur lai rauj vēl to gandrīz piecdesmit lietu, ko vajadzētu izdarīt nākamajās 1001 dienā. Lasīt tālāk »
Skolas laikā man nepatika obligātās talkas. Es labāk septembra pirmās nedēļas mocījos skolas solā, nekā devos palīdzēt vietējam kolhozam novākt kartupeļus vai bietes. Paši stādījāt, paši arī vāciet. Droši vien no tā bija lētākas pusdienas vai tādejādi lauku skolas skolēniem iemācīja kaut ko praktisku, bet nu nekāda prieka man. Līdz vienam brīdim. Lasīt tālāk »
Dzīve ir tik sarežģīta, cik sarežģītu mēs to pataisām. Un cilvēciskai būtnei uz to ir talants. Paskaties uz zvirbuli pēc lietus peļķē, runci diendusā vai odu baru Jāņu vakarā. Jā, tiem nav teātru, politikas un aptaukošanās problēmas, jā, tiem nav finansu, attiecību un četrdesmitgadnieku krīzes. Un tiem nav droši vien dzīves jēga jāmeklē. Bet iespējams arī tava dzīves jēga ir, tā pat kā zvirbulim, atrast peļķi kurā papērties, kā runcim, kārtīgi pieēsties un pagulēt saulītē, vai, kā odiem – atrast vienkāršu baudu apdzērušos Jāņu bērnos. Lasīt tālāk »
