„Šodien tā diena ir klāt. Visi paliek mājās un gatavojas lielajam notikumam. Tēvs noiet uz pagrabu sameklēt cirvi un egles kāju. Māte izceļ burkānus, kartupeļus un barankas, bet mazie bērni visam piesien klāt striķīšus. Ģimene gatavojas doties uz mežu svinēt zvēriem Ziemassvētkus. Ārā globalizācija, klimata izmaiņas un plus pieci grādi. Sniegs ir gaidāms tikai uz apsveikumu kartiņām un dzejoli par pīļu tēviņu un viņa problēmām ar aizsalušo dīķi saprot tikai pieaugušie.” Kā līstot lietum rast īstās sajūtas? Lasīt tālāk »

Esi redzējis kā suns sagaida savu saimnieku mājās? Esi sajutis maza bērna prieku redzot kā balons aizlido debesīs? Esi dzirdējis par vienmēr smaidošu vecenīti, lai arī viņas ienākumi ir vairāku desmitu reižu mazāki nekā tavējie? Esi redzējis, sajutis, dzirdējis par to kā var priecāties par sīkumiem, būt labākā garastāvoklī un smaidīt, smaidīt, smaidīt?  Tagad tev ir iespēja izlasīt kā to visu pašam sasniegt, un kas tev būtu jādara, lai tas notiktu vieglāk. Lasīt tālāk »

Brīvdienās klausoties stāstījumu par četriem mēnešiem Indijā, redzēju brīnišķīgas kalnu ainas, dzirdēju stāstījumu par vientuļu pārgājienu septiņu dienu garumā, klausījos attiecīgu mūziku un uzzināju par visu dzīvo karmu, Samsāras riņķi un meditāciju. Puisis kas to visu stāstīja nav fanātiķis un nav arī zinātņu doktors šajās lietās, bet stāstīja kā viņš to saprot un uztver. Bet tik un tā viss kas šeit ir greizi sarakstīts norakstiet uz manu nezināšanu un vērīgu neklausīšanos. Lasīt tālāk »

Pirms vairākiem gadiem nekur bez Coca-Cola nedevos, brokastīs, pusdienās un skalojot zobus. Tik traki jau protams nebija, bet reiz studiju laikos ar darba kolēģi saderējām kurš ātrāk izdzers divus litrus šī brīnišķīgā dzēriena, ar kuru mana vecmāmiņa puķēm kukaiņus nīcina, daži džeki karogus sadala un kā stāsta no sliedēm asinis mazgā attīstītās valstīs. Neatceros uzvarētāju, bet fakts paliek fakts. Piedāvāju jums iepazīties ar manās rokās nonākušu Coca-Cola slavas dziesmām viņu pašu izpildījumā. Lasīt tālāk »

Viņai ir lielisks blogs, interesants darbs, foršs džeks, divi kaķi, un viņa visiem patīk. Lai gan daži viņas portāla tribine.lv raksti saceļ pamatīgu ažiotāžu Latvijas blogosfērā, viņa tik un tā visiem patīk un skapjos skeletus neglabā. Ar Martu man ieteica aprunāties kāda mana bloga lasītāja, sakot, ka manas intervijas ir tikai ar džekiem, bet šajā lauciņā darbojas arī dažas un spilgtas meitenes. Marta ir tieši tāda, bet nevērtējiet pārāk skarbi, jo viņa ir mana pirmā meitene. Lasīt tālāk »

Katrā dzīves dienā var atrast ko īpašu. Kaut ko īpašu, lai nosvinētu. Tev, tavām attiecībām, kādai Āfrikas valstij, tiem kas tic saulei noteikti būs ko atcerēties, ko pieminēt un ko nosvinēt. Un no tevis paša ir atkarīgs vai tev šī diena būs vai nebūs svētki, vai tu visu dienu staigāsi kā pa mākoņiem, vai sadrūmis ieslīgsi rutīnā un nezināsi ko tādu skaistu pasākt. Un šodien svinēsim šī bloga simto ierakstu. Lasīt tālāk »

Kādas meitenes blogā izlasīju ka viņa audzē septiņas, mīļie, septiņas orhidejas. Tāpēc nolēmu neturēt sveci zem pūra un izvest arī savas daiļavas tautās – parādīt cik tās skaistas, brīnišķīgas un dažādas. Lai arī viņām ne visai patīk staigāt apkārt, tomēr pierunāju visas savākties vienkopus nelielai foto sesijai. Kas tad mums sanāca, skatāties tālāk. Lasīt tālāk »

Tā diena ir klāt un manas pirmās mīklas minētājiem vajadzētu tagad saķert galvu un briesmīgi vaidēt par savu nevērību. Jā, jā šie visi cilvēki ir dzimuši vai miruši 13. septembrī un tā kā jūs šo lasāt un rakstu, tad varat nesatraukties, jo es esmu dzimis šajā datumu un nevis otrādi. Pie tam nemaz netaisos, jo uzskatu, ka ar savu regulāro skriešanu un veģetāro dzīves veidu,  divreiz tik pat vēl nodzīvošu, ja vien tie džeki, 200 metrus zem zems, visu neievilks sevī. Lasīt tālāk »

Gatavojot vienu rakstu un domājot par tā ievadu, konstatēju, ka esmu radījis mīklu. Varbūt ne tik interesnatu kā Asmo blogā intelektuālie jautājumi un ne tik sarežģītu kā Sivna vēstule no cietuma, bet tomēr mīkla. Ceru ka galvas lauzītājiem uz brīdi apgrūtināšu dzīvi un tā liksies interesanta. Tā kā šī man ir pirmā mīkla, tad jauno BMW džipu vai 77 jaunavas balvā nesolu, tā teikt gribi mini, gribi nemini. Vienīgi varu katrā trešajā savā bloga ierakstā minēt pirmā atminētāja vārdu un atjautīgo prātu. Lasīt tālāk »

Sēžu moderni iekārtotā ofisā, kur pie vienas rokas mans paša laptops un pie otras SunRay 170 virtuālā displeja klients, kurā es varu tikt pie sava testa servera, bet vietējie iespraužot viņā kredītkartai līdzīgu ierīci pie visiem saviem datiem un programmām. Pa milzīgu logu redzu vecās rūpnīcas iekštelpas ar neskaitāmiem serveriem, disku masīviem, lenšu arhīviem un medmāsu tērpos tērptiem inženieriem. Lasīt tālāk »