Skriešanas pārtraukums
Sākt savu trīs gadu plānu izdomāju guļot gultā un vaidot. Nevis tāpēc ka kāds mani tur būtu piesējis un ar fizisku ietekmēšanu izspiedis no manis šo solījumu noskriet trīs gadu laikā maratonu, bet tāpēc ka esmu slimīgs vārgulis. Redziet, dzīves kvalitāte ir tieši atkarīga no veselības stāvokļa. Arī ja jūs esat miljonāru sarakstā jau vairākus gadus, bet ar hroniskiem aizcietējumiem, tad kabrioletā kopā ar blondīni dārgās saulesbrillēs būs tik un tā sūdīgi.
Mūsdienās viss ir nosacīti. Jo pat ārsts topošai māmiņai uz jautājumu, vai viņai vajadzētu atmest tik intīmo nodarbi, kā vienas cigaretes izsmēķēšanu pēc grūtas darba dienas, atbild, ka lai paskatās kāds gaiss ir pilsētā un ka tas noteikti nodarot lielāku kaitējumu. Jo pat ēdot tikai Zaļajā tirdziņā pirktu pārtiku tu nevari būt drošs par savu veselības pilnu nākotni. Un pat katru dienu nodarbojoties ar fiziskiem vingrinājumiem svaigā gaisā var saslimt ar nāvējošo ādas vēzi.
Kāpēc es jums to visu stāstu? Es četrus mēnešus veselīgās trīs reizes nedēļā nodarbojos ar skriešanu kopā noskrienot vairāk kā 400 kilometrus, es neēdu tik kaitīgo cūkgaļu un nedzēru cilvēkiem nevajadzīgo pienu. Ēdu dārzeņus, sēklas, dzēru piparmētra tēju un ne sūda. Visa zvērīgā gatavošanās beidzās ar skatītāju ložu Kuldīgas pusmaratonā un tik šausmīgo medicīnisko procedūru kā kobras rīšanu.
Velns nav tik melns kā to mālē, tāpēc, ja jums kāds saka, ka ēdot čipsus un uzdzerot kolu tiksiet pie kuņģa čūlas un kobras rīšanas, tad nenieka nebēdājiet. Pie kuņģa čūlas tiksiet, bet kobras rīšana ir pavisam nekaitīga procedūra. Piecas māsiņas tevi aprūpēs, maigi iečukstēs ausī ka tūlīt iemigsiet, atnāks ārsts arābs, kas skaidrā latviešu valodā prasīs kas tad par vainu un pēc nemanāma brīža jau čukstēs ka viss ir beidzies. Drusku pēc idiota jau būsiet, nevarēsiet 12h braukt ar mašīnu un liksies ka esiet izmantots mutē, bet tā nekādu šausmu un video kameru garā vadā bāšana mutē. Tas ir bāzīs jau bāzīs, bet jūs to laiku būsiet pazaudējis no savas dzīves. Vispārējā anestēzija.
Bet nu jau ir labāk. Vakar jau noskrēju piecus kilometrus un šodien mēģināšu vairāk, jo nākamais pārbaudījums Tallinas maratons nav vairs aiz kalniem. Lai arī pie veiklās ārstes eju tikai šodien, kas redzot, ka parastās asins analīzes uzrāda ka es esmu simulants, puslitru asiņu nosūtīja uz pamatīgu caurskatīšanu, atklājot vāju imūnsistēmu, kas izrādās rodas no jaunatīstības valstu vēdera vīrusa H. pylori. Tā kā, ja arī jūs uz rokām nečurājiet, tomēr tās ir jāmazgā rītā un vakarā. Bet tik un tā tas jūs nepaglābs, jo jūsu biznesa partneris, gultas biedrs vai iepriekšējais lifta izsaukuma pogas spiedējs var to nedarīt.
Patika? Padod tālāk
un pieraksties saņemt līdzīgus ar 
RSS vai epastu.
uh … cik Tu esi melnu bildi uzmālējis …. bet nu rakstnieka talants vēl nav “noskriets” :))) …. veseļojies, jo es tak gribu kādreiz pamačoties ar Tevi kādā garākā distancē :) Tāds sīkums, jāsaved sevi daudz maz kārtībā un tad jau, kā būs, tā būs :) …. laba distance būtu tas pats 1/2-maratons … kaut kad nākamgad :)
Ar kādu verķi Tu skrien? Tb kā top sadaļa “Noskrietais”? Tas ir kāds sporta pulkstenis ar GPS vai kas cits?
Garmin Forrunner 305 -> MotionBased (www.motionbased.com) -> XML -> Blogs. Vai cilvēciski runājot, Garmin Forrunner 305 pieraksta noskrieto izmantojot GPS, Motion Based to uzglabā, izvieto uz Google Map, no tā es ar XML izeksportēju un blogā ieimportēju.
Paldies.
Bet baigais klucis, ne?
Es gribēju pirkt Nike+ Sportband, bet nu jau vasara drīs būs galā un droši vien nāksies pārvākties atpakaļ uz skrejceliņiem.
Nu priekš skreijceļa man savam gadžetam jāiegādājās footpads un šis varēs pierakstīt tādā pašā garā. Nike+ Sportbands jau strādā uz footpads (soļu skaitītāja) principa. Tā kā tas būs labs arī uz skrejceļa.
Nu par to izmēru gan nav man nekādu iebildumu. Ieraugot pirmo reizi dzīvē padomāju ka nu ir sūdi, bet skrienot nemaz nejūtu un pieguļas rokai ideāli. Nākamais variants ir mazāks, bet arī par kādu naudas čupu dārgāks.
Hmm.. Runā, ka vislabākās zāles pret slimību ir mīlestība un lielā mērā es tam arī piekrītu, jo nereti atlabt ātrāk palīdz tuva cilvēka mīļi vārdi, nevis spainis ar Grindex labumiem…
Lai vai kā..lifta pogas vairs nespaidīšu xD
Būs jau labi.. neļauj savām krosenēm skumt pēc tevis…
Nu jā, šis pats arī nav gluži par velti, skatījos, ka ap 160 Ls. Laikam tomēr palikšu pie sportband, ja kaut kur dabūšu – ne Rīgā, ne LV internetā gan pagaidām nav manīts. Tas tomēr bija zem 50 Ls, un Nike+ lapa arī šķiet smukāka nekā MotionBased.
jā … iepakojums ar droši vien pazīstamāks nekā Garmin, tā kā droši vien ka labāks :))) mmm … soļu mērītāju man nevajag, bet viss pārējais kas Forerunner noteikti noderētu :)Siekalojos jau kopš ieraudzīju pie Sigņa blogā :) nekas, gan jau tikšu pie tāda zvēra klāt :)
Mošķi,
lapa = skriešanas rezultātu lapa. Tas ir tas, kur tu apskati, cik daudz un cik ātri esi noskrējis. Motionbased lapa man šķiet varen nesmuka, Sigņa blogā ir krietni labāk, bet man noteikti nebūs iedvesmas ņemties ar xml.
nu skaidrs, ko gribi no tā verķa :) Man tās prasības biki lielākas, tāpēc man īsti neder Nike+
Lai veicās!
Interesanti palasīties. Pats arī par Nike+ domāju. Kādu laiku skrēju ar kalnu vajadzībām iegādātu NavmannX300, bet tam (un domāju, arī Garmin’am) attiecībā pret Nike+ ir viens būtisks trūkums. Tā kā tas darbojas uz GPS bāzes, tad tas der tikai urbānā vidē/klajā laukā. Bet man patīk skriet pa meža takām un tur tas ne vienmēr ‘ķer’ signālu.
Kā ir? Esi garminu izmantojis Magnētos?
Magnēts Garupē
Man arī pēc Tomtom bija šaubas par GPS signālu, bet gan Rīgas minimaratona (skrējiens pa ielām), gan meža krosiņā un Magnētā neredzēju nekādus traucējumus un pārtaukumus. Paskaties rakstā, tur viss ir pat uz kartes uzlikts.
Par trūkumiem varu tikai spriest, bet manuprāt Nike+ galvenais ir tani, ka ja tu skrien dažādās vidēs, tad tur viņš dažādi rēķina, jo piemērma 400m stadionā tiek skrieti savādāk nekā 400m mežā, bet man patīk precizitāte.
Drīz jau varēšu spriest par abām frontēm, jo taisos ziemai iegādāties savam Garmin footpadu, kas darbojas pēc tāda paša principa kā Nike+.
Signi! Apsveicu ar atgriešanos cilpotāju rindās :)
Mjā, paldies. Pats jau arī priecājos redzēt pēdējās septiņas dienās noskrietus gandrīz 30 kilometrus un nevis vispār neredzēt neko. Bet iet grūti, gluži kā no jauna sākot – kājas smagas, bet prieks neizsakāms un guļu kā zīdainis.
nu pārtraukums liels, un iepriekš nav tik daudz skriets, lai uzreiz saprastu, kas ir kas … ķermenis ar gadiem labā ritmā ieiet …. katrā gadījumā …. kamēr neskrieni, ir tāda mandrāža, ka gribās skriet, bet nedrīksti ….