„Paldies, Vili Lācīti. Paldies par nokavētu darbu. Paldies par nakti blakus sievai, sapņojot par kleitu no kuras veļas ārā Bangladešas pupi. Paldies par nepilnīgo recepti magoņu vārīšanā un apgaismošanā par to kas ir skvots. Paldies par mūs izglābšanu no pasaules gala. Paldies par sarkano un pelēko vāveru attiecību izskaidrošanu. Paldies par gandrīz nomiršanu aiz smiekliem, lasot par kaņepju piena ietekmi uz Nansenu. Bet lielākais paldies par grāmatas „Stroika ar skatu uz Londonu” uzrakstīšanu.

Viļis, slimošana un svētki bija galīgi izjaukuši manu dienas ritmu, un es vakar vakarā taisījos laicīgi doties pie miera. Te man atkal tev ir jāsaka „builder’s dupa” un paldies. „Dupa” par tevis sarakstīto grāmatu, ko nevarēju aizvērt, līdz nebiju to izlasījis. Un paldies par to, ka neizvērsies kā Stīgs Larsons, bet iekļāvies nepilnās divsimts lapaspusēs.

„Ar jokiem sievieti var iesmīdināt gultā”, bet ar tik asprātīgi uzrakstītu grāmatu, smieklīgiem atgadījumiem var vīrieti izsmīdināt laukā no gultas. Šajā ziņā es tevi ievietotu vienā asprātības trauka ar “Galaktikas ceļvedis stopētājiem” autoru Duglasu Adamsu. Nevis dažas smieklīgas epizodes vai atstāstītas anekdotes, bet vienkārši uzrakstīts ar humoru pilnīgi viss. Tādu kārtīgu veču humoru.

Uzrakstīt tādu viegli lasāmu grāmatu, bet reizē ielikt gan identitātes, gan reliģiskas pārdomas ir īsta rakstniecības māksla. Izklaidēt un likt padomāt. Retā reize, kad vēl es esmu guvis baudu no latvieša radīta darba ir Andras Neiburgas „Stum, stum.” Un tā grāmata ir sarakstīta tālajā 2004. gadā.

Man gan būtu pieticis ar tās sajūtas radīšanu un pilnīgi būtu izticis bez Holivudas stila atrisinājumu. Tā pat atzīšos, ka to nodaļu par lietuviešu reliģisko fanātiķu ballīti tavā dārzā, es lasīju pa diagonāli. Bet ne jau es esmu sarakstījis tik labu grāmatu un ne jau man vērtēt.

Ja „uzbudināts vīrietis apsolīs sievietei da jebko – pat to, ka nedrāzīs,” tad es apsolu tev, ka ar nepacietību gaidīšu turpinājumu vai vienalga ko. Tikai raksti. Es saprotu, ka ar celtniecību Londonā var nopelnīt vairāk, bet zini, šeit dzimtenē ir tavi fani.

Patiesā apbrīnā, Signis.”

Visiem iesaku izlasīt Vilis Lācītis sarakstīto un „Mansards” izdoto romānu par Latvijas viesstrādniekiem Londonā „Stroika ar skatu uz Londonu.”

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.