Mans tēvs ceļas piecos no rīta, dzer kafiju un palasa internetus. Pēc tam izbraukā ezeru un pārbauda kā ķeras zivis. Ēd brokastis brīvā dabā un mēģina iemācīt dumjam papagailim nebļaut uz sauli. Un lasa grāmatas. Bet pats foršākais ir tas, ka bērnībā viņš par to ir sapņojis. Lai ir sava vieta, visi liek viņam mieru un ļauj lasīt grāmatas. Es gribētu tā pat, ja nu vienīgi vēl skatīties filmas. Lasīt tālāk »

Uz filmām mēs dažādos savas dzīves brīžos skatāmies savādāk. Bērnībā mums patīk vienas filmas. Pirmā iemīlēšanās saistās ar citām. Gaidot bērnu citas un esot par tēvu pavisam citas. Un bieži vien ne asara nenoritēs skatoties filmu, kas nemaz nav domāta tev. Vai tieši otrādi. Lasīt tālāk »

Reti ir tāds brīdis, kad cilvēks ir klusumā. Darbā radio, mājās televizors, skrienot austiņās skan mūzika. Pat nakti nākas klausīties savos un mīļotās sirdspukstos. Jebkuru skaņu var uztvert par mūziku, bet pārsvarā jau par sev vajadzīgo izvēlies kaut ko no vokāli instrumentālo ansambļu radīto. Tad nu pēdējais laiks apkopot tos skaņdarbus, kas likuši man tiem pievērst uzmanību aizgājušajā 2010. gadā. Lasīt tālāk »