Cik jauks skats – pilnmēness tieši logā. Es kūstu! Viss izrādās ir darbs, pūles un sviedri. Pat mīlestība, manuprāt, ir darbs katru dienu visu dzīvi. Tie nekad nav tikai tie trīs saldie vārdi. Visi joko par Čaku Norisu. A davai, jokojam par Markusu Rivu? Markuss Riva ir tik salds, ka tēju saldina iemērcot tajā pirkstu. Tāds vakars ir, ka kādam jāatnāk. Tas nebūs Dieva dēls… Atkal Māras tante. Pagaidām nav zināms, cik tas nopietni. Sievietes visu sarežģī. Gribējās teikt, ka cīnos, bet tad atcerējos, ka pats smejos par tiem, kas saka, ka dzīve ir cīņa. Nezinu, kāpēc šovakar, bet ļoti, ļoti sagribējās. Brīžiem sirds dauzās kā negudra, kad iedomājos. Mīlestība ir slimība, kas pieprasa gultas režīmu. Smaga arī noteikti. Lasīt tālāk »

Lasīt tālāk »

“Tā ir visu sieviešu traģēdija, ka pēc zināma vecuma sasniegšanas viņas sāk izskatīties kā parodisti sievietes lomā.” Un tieši par šādām sievietēm ir šis stāsts. Viņas ir krāšņas, garām kājām, dejotājas un neskaitāmiem pielūdzējiem, bet vienīgo ko viņas mīl – savu tēvu, izcilu un traģisku angļu teātra zvaigzni, tā arī nedabū, lai arī viņš mūža nogalē, svinot savu simts gadus jubileju, atzīst ka dvīnes ir viņa meitas. Jā, un sekss starp simtgadīgu vīrieti un ap astoņdesmit gadus vecu sievieti ir iespējams un pat sagādā baudu. Grāmatā. Lasīt tālāk »