Es esmu puisis no laukiem, bet mana bērnība pagāja piektajā stāvā. Neko daudz vairāk par obligātām skolas kartupeļu talkām, vienas vasaras cukurbiešu epopejas un ģimenes dārza ravēšanu es no lauku darbiem neesmu piedzīvojis. Vienīgi vienu vasaru tēvs nosūtīja pie jaunsaimnieka darbos. Bet es tāds tieviņš puišelis tiku norīkots bērnu pieskatīšanā – smērēju uz baltmaizes krējumu, apbēru ar cukuru un baroju sīkos. Un laikam vienīgo reizi mūžā ēdu jaunpiena saldo, kur pirmo govs pienu pēc teliņa piedzimšanas ar kanēli sacep. Cilvēkiem ar vājiem nerviem un kaķiem tālāk nelasīt. Lasīt tālāk »
Kāds man labs draugs ir uzsēdies uz pilnīgi stulbu joku. Viņš visiem prasa vai tie gribot alu un ja atbilde ir pozitīva, tad platu smaidu pavēsta, lai tad paņemot lāpstu un izrokot. Šis nebūs stāsts par draugiem, jokiem vai kā izjokot draugus, bet gan par kādu ēdienu, kurā izmanto pastu bucatini, kuri latviski nozīmētu – ala. Un vienkāršojot situāciju, tie ir tie paši spageti, tikai ar caurdurtu vidu. Lasīt tālāk »
Jau nedēļu divu latviešu parunāšana beidzas ar jaunā Prātas Vētras diska aprunāšanu. Un katrs zin kā labāk vajg – vieniem liekas, ka šis ir tas labākais, ko puiši ir radījuši, vieniem, ka prātenieki ir tikai izkārtne un melnā darba darītājs ir Gustavo un citiem ka dziesmu vārdi drīzāk ir Hospitāļu ielas cienīgi un mūzika tāds pa vienkāršo variants vien ir. Neesmu dzirdējis neviena mūziķa viedokli par to kāds ir šis disks – bet ar savām sajūtam es esmu mierā. Varbūt patriotisms, varbūt sena ritma un maigās lirikas apvienojuma patikšana, bet varbūt tas, ka klausos tikai trīs četras kompozīcijas un kā disku kopumā to neuztveru.
Lasīt tālāk »
