Ir tāda čīliešu rakstnieka Luisa Sepuveda grāmata – „Sirmgalvis, kas lasīja mīlas romānus.” Es gribētu spēt lasīt grāmatas, kā to darīja sirmgalvis. Lēni, pa pāris lapaspusēm, izbaudot katru vārdu un situāciju. Man sanāk pilnīgi pretēji – ātri aprijot, naktis neguļot. Un nevis priecājoties ka esi izlasījis, bet ar šausmām, ka lieliskais pārdzīvojums beidzies. Vienīgi grāmatas raksta vairāk kā sajēgas, bet angliski lasu tikai pavārgrāmatas. Atliek tikai gaidīt, kad beidzot izdos latviski. Lasīt tālāk »

Nu latviski ir pieejams pēdējais Deivida Morela paveiktas. Un kas iepriecina,  sižets ir ļoti šim laikam atbilstošs. – par Ziemassvētkiem puikām. Neesmu šo grāmatu „Ziemassvētku spiegu stāsts„ vēl izlasījis, bet dēļ tās došos uz veikalu un Pēterim Pirmajam nāksies pagaidīt. Tā pat visu meiteņu spiedzamgabalam „Krēsla” nāksies savu mīlas stāstu pastāstīt vēlāk. Laiks puiku gablam. Lasīt tālāk »

Pateicoties Ms Marii grāmatplauktā atrastam topam esmu noskaidrojis to, ka ja es gribu nomirt gudrs, man katru gadu ir jāizlasa 21 grāmata. Nav daudz, ja lasa dzeju, vai bērnu grāmatas, bet gana mūsdienu sabiedrībā, kur uz darbu braucot jātur stūre un pirms gulētiešanas jāskatās seriāls. Bet man tik sasodīti patīk lasīt. Jātiek tikai vaļā no sodības pārlasīt grāmatas vēl un vēl, tad manām izlasītām 36 grāmatām no tūkstoša kas jāizlasa, izdosies vēl kādu pieplusot.

Lasīt tālāk »