Mans brauciens uz Ameriku pakaļ maratonam kulinārā ziņā iesākās Rīgas lidostā, nevarot nociesties “jaunās pasaules” gaidās un apēdot burgeri. Nevarētu teikt, ka tas bija sliktākais burgeris mana ceļojuma laikā. Starp citu, sliktākais bija Ņujorkas lidostā mājupceļā. Lasīt tālāk »

“Tā ir visu sieviešu traģēdija, ka pēc zināma vecuma sasniegšanas viņas sāk izskatīties kā parodisti sievietes lomā.” Un tieši par šādām sievietēm ir šis stāsts. Viņas ir krāšņas, garām kājām, dejotājas un neskaitāmiem pielūdzējiem, bet vienīgo ko viņas mīl – savu tēvu, izcilu un traģisku angļu teātra zvaigzni, tā arī nedabū, lai arī viņš mūža nogalē, svinot savu simts gadus jubileju, atzīst ka dvīnes ir viņa meitas. Jā, un sekss starp simtgadīgu vīrieti un ap astoņdesmit gadus vecu sievieti ir iespējams un pat sagādā baudu. Grāmatā. Lasīt tālāk »

2002. gada 25. augustā kāda vienkārša meitene, sekretāre lielā kooperācijā, uzsāka nebijušu lietu. Viņa paņēma populāru pavārgrāmatu un katru dienu, veselu gadu pēc tās gatavoja. 365 dienas, 524 receptes, maza apartamenta virtuvē. Nebijušu tajā ziņa, ka par to visu viņa rakstīja blogu. Nebijušu tajā ziņā, ka viņa par šo visu uzrakstīja grāmatu. Nebijušu tajā ziņā, ka šogad iznāks par to visu filma. Par viņām abām. Lasīt tālāk »

„Šodien tā diena ir klāt. Visi paliek mājās un gatavojas lielajam notikumam. Tēvs noiet uz pagrabu sameklēt cirvi un egles kāju. Māte izceļ burkānus, kartupeļus un barankas, bet mazie bērni visam piesien klāt striķīšus. Ģimene gatavojas doties uz mežu svinēt zvēriem Ziemassvētkus. Ārā globalizācija, klimata izmaiņas un plus pieci grādi. Sniegs ir gaidāms tikai uz apsveikumu kartiņām un dzejoli par pīļu tēviņu un viņa problēmām ar aizsalušo dīķi saprot tikai pieaugušie.” Kā līstot lietum rast īstās sajūtas? Lasīt tālāk »