Daži pazīstami smalkēži pirms došanās uz nebijušu vietu ārzemēs taujā draugiem pēc padoma. Kurā restorānā obligāti ir jāietur vakariņas, kur būtu jāēd pusdienas un kurā kafejnīcā var dabūt vislabāko kafiju brokastīm. Vīna un laba alus mīļotāji savukārt tieši tāpat apjautājas par vīniem, kas noteikti būtu jānobauda, vai alus šķirnēm, ko grēks nepamēģināt. Lasīt tālāk »
Man ir trīs skolnieki un redzot kā viņi ēd mājās, liekas ka skolā viņi pārtiek tikai no uzņemtajām zināšanām. Un pusdienu naudu notriec par lietām, par kurām es neko negribu zināt. Manā laikā gan viss notika kā pēc notīm, pie tam ik pa laikam bija jāiet un jādežūrē skolas virtuvē. Bet ko tad tagad skolēni ēd pusdienās un kā to dara visā pasaulē? Lasīt tālāk »
Beidzot tas ir noticis. Es izlasīju vienu no pēdējā laikā pirktākajām grāmatām par ēšanu – Džuli un Džulija. Biju iedomājies, ka izlasīšu to vienā naktī, tik krutai tai taču jābūt, bet beigās man grāmata bija kā zobu sāpes. Vai nu tāpēc, ka diez ko interesanta jau nebija, vai arī aiz skaudības – kāpēc to neizdarīju es. Un, protams, kā jau visi, kas iedomājušies sevi esam par baigiem kulināriem – bœuf à la bourguignonne manā izpildījumā. Lasīt tālāk »
Es savus pensionāra gadus pavadīšu Spānijā. Patīk saule, lai arī šodien tā tas gluži neizskatās. Patīk gulēt pusdienas laiku, labi paēst un vēl labāk padzert. Futbola noteikumus saprotu un dažas spāņu komandas zinu. Pa golfa bumbiņu varu trāpīt un laukumos mani laidīs. Audzēšu tomātus, skatīšos futbolu un spēlēšu golfu. Ir tikai viena problēma – es spāņu valodā nesaprotu ne vienu vārdu. Lasīt tālāk »
Kāds man labs draugs ir uzsēdies uz pilnīgi stulbu joku. Viņš visiem prasa vai tie gribot alu un ja atbilde ir pozitīva, tad platu smaidu pavēsta, lai tad paņemot lāpstu un izrokot. Šis nebūs stāsts par draugiem, jokiem vai kā izjokot draugus, bet gan par kādu ēdienu, kurā izmanto pastu bucatini, kuri latviski nozīmētu – ala. Un vienkāršojot situāciju, tie ir tie paši spageti, tikai ar caurdurtu vidu. Lasīt tālāk »
