„Kam tu tā raksti?” es viņai jautāju, noliekdamies pār viņas kaklu.

„Tev.”

„Man?”

Viņa mani pamet, es vēl paguvu nodomāt un jau sajutos nelāgi.

„Kas tev kait? Tu esi pavisam bāls. Vai kaut kas noticis?”

„Kādēļ tu man raksti?”

„O, patiesībā es īsti nerakstu tev, es rakstu, ko es vēlētos darīt kopā ar tevi…”

Visās malās mētājās papīra lapas. Ap viņu, viņai pie kājām, uz gultas. Es paņēmu vienu uz labu laimi: Lasīt tālāk »