Kāds anonīms asprātis uzskata, ka recepte ir instrukcija, kā gatavot no sastāvdaļām, kuras tu esi aizmirsis nopirkt, izmantojot rīkus, kuri tev nav, lai pagatavotu ēdienu, kuru pat suns neēstu. Nezinu vai kulinārijas blogu rakstītāji savus gatavotos ēdienus ēd paši vai izbaro suņiem, bet septembrī, sasodītie ķirbji, ir ko redzēt. Lasīt tālāk »
Vecais vīru pantiņš man neder. Dēls man ir, čūsku sitis un nositis esmu, kā arī kokus esmu stādījis gana. Jaunais varētu skanēt šādi: strādāt krogā, uzrakstīt grāmatu un vēl kādu dēlu. Pēdējos divus punktos man palīdzība nav vajadzīga, bet pirmajā vairs nav vajadzīga, jo 11. septembrī man būs tas gods strādāt „Pie Humberta” bārā. Atnāc paskaties kā tas izdosies. Lasīt tālāk »
Franču mākslinieks Maurīcijs Vlaminkis ir teicis, ka labs mākslas darbs ir kā labs ēdiens: to var baudīt, bet ne izskaidrot. Arvien vairāk un vairāk latviešu valodā parādās kulinārijas blogi, kas tomēr mēģina šo baudu izskaidrot. Daži to dara ar skaistām bildēm parādot procesu ļoti detalizēti, citiem svarīgākais ir galarezultāts, bet ir arī tādi kuriem tīk tikai par to runāt. Došu nelielu ieskatu augusta devumam šajā jomā. Lasīt tālāk »
Ir cilvēki, kuriem drausmīgi interesē citu cilvēku privātā dzīve. Ir tādi kuri grib, lai interesētu viņu. Es esmu vīrietis un mani, protams, vizuāli interesē sieviešu kārtas slavenības nofotogrāfētas pludmalē, bet tā, kurš ar kuru, man ir pilnīgi vienalga. Bez grēkiem jau nevar. Man šausmīgi interesē, ko citi taisa sev vakariņās. Tāpēc lasu tādus blogus, kuros tā autori stāsta par saviem kulinārajiem piedzīvojumiem. Lasīt tālāk »
Vienmēr būs klasiskais strīds par to, kas tad bija pirmais – vista vai ola? It sevišķi tagad, kad visa pasaule ir pievērsusi uzmanību citam pasaules radīšanas scenārija notikumam. Lieldienas, lai arī cik tas jocīgi nebūtu, pie mums tieši saistās ar olu ēšanu. Un šajā sakarā ēdāji strīdas līdzīgi – kādā veidā pagatavotas olas garšo vislabāk? Vienā filmā meitenei nebija nekādas problēmas: kā tajā brīdī esošajam līgavainim garšoja, tā arī viņai. Lai tev būtu drusku vairāk variantu, došu nelielu ieskatu iespējamos olu pagatavošanas veidos. Lasīt tālāk »
Vecmāmiņai mazai esot viņas tēvam tika piešķirta zeme meža vidū, un vēl tagad viņa atceras, kā tika rauti celmi un dedzināti lielos ugunskuros. Pašiem bija savas druvas un milti pietika gandrīz visu gadu. Putraimiem un mannā arī nevajadzēja uz Rimi skriet pakaļ. Un viņi cepa savu maizi un plātsmaizes. Biezu, biezu mīklas kārtu un drusku no tā ko lika virsū, jo cukuru arī nemaz tik viegli nebija dabūt. Lasīt tālāk »
„Кризис дополз и до меня. Сыр ем с плесенью, вино пью старое, в машине езжу без крыши.” Man mājās ir saldējumu taisāmā iekārta, ar tūkstošs funkcijām apveltīts virtuves kombains, vafeļu panna, tosters tāds un tosters šitāds. Rakletes panna un pastas mašīna. Sulu spiede, ūdens kanna un espresso vārāmais. Droši vien vēl daudz visādi gadžeti, par kuru eksistenci es esmu veiksmīgi aizmirsis. Bet kas tad ir tas, kas trūkst pilnai laimei? Lasīt tālāk »
Es savus pensionāra gadus pavadīšu Spānijā. Patīk saule, lai arī šodien tā tas gluži neizskatās. Patīk gulēt pusdienas laiku, labi paēst un vēl labāk padzert. Futbola noteikumus saprotu un dažas spāņu komandas zinu. Pa golfa bumbiņu varu trāpīt un laukumos mani laidīs. Audzēšu tomātus, skatīšos futbolu un spēlēšu golfu. Ir tikai viena problēma – es spāņu valodā nesaprotu ne vienu vārdu. Lasīt tālāk »
“Tā ir visu sieviešu traģēdija, ka pēc zināma vecuma sasniegšanas viņas sāk izskatīties kā parodisti sievietes lomā.” Un tieši par šādām sievietēm ir šis stāsts. Viņas ir krāšņas, garām kājām, dejotājas un neskaitāmiem pielūdzējiem, bet vienīgo ko viņas mīl – savu tēvu, izcilu un traģisku angļu teātra zvaigzni, tā arī nedabū, lai arī viņš mūža nogalē, svinot savu simts gadus jubileju, atzīst ka dvīnes ir viņa meitas. Jā, un sekss starp simtgadīgu vīrieti un ap astoņdesmit gadus vecu sievieti ir iespējams un pat sagādā baudu. Grāmatā. Lasīt tālāk »
