Divdesmit kapeikas bija dienas lielākais notikums. Es esmu lauku puika un pie saldējuma varēju tikt tikai īpašos gadījumos, vai tad kad biju ciemos pie vecmammiņas Salaspilī. Vietējais veikals no pusdienu pārtraukuma vērās vaļā trijos un neskaitāmi apkārtējo deviņstāvu māju sīkaļas stāvēja rindā, lai iztērētu divdesmit kapeikas par tikko atvesto saldējumu. Es no savas bērnības daudz ko neatceros, bet šis ir spilgtā atmiņā. Saldējums. Lasīt tālāk »
2002. gada 25. augustā kāda vienkārša meitene, sekretāre lielā kooperācijā, uzsāka nebijušu lietu. Viņa paņēma populāru pavārgrāmatu un katru dienu, veselu gadu pēc tās gatavoja. 365 dienas, 524 receptes, maza apartamenta virtuvē. Nebijušu tajā ziņa, ka par to visu viņa rakstīja blogu. Nebijušu tajā ziņā, ka viņa par šo visu uzrakstīja grāmatu. Nebijušu tajā ziņā, ka šogad iznāks par to visu filma. Par viņām abām. Lasīt tālāk »
Aprīlī man paredzēts braukt pirmo reizi uz Itāliju. Noīrēt māju skaistā vietā, labi daudz ēst itāļu ēdienus un dzert viņu vīnus. No rīta, pusdienās un vakarā. Bet tagad es par to šaubos, vai tas būs pareizākais veids kā sevi izklaidēt atvaļinājumā. Tā pasaulē dārgākā kafija, kura savā ceļā līdz tavai krūzītei ir pabijusi civetas vēderā un attiecīgi arī tālāk, ir štrunts, salīdzinot par to Sardīnijas nelegālo biznesu. Lasīt tālāk »
Vakar vēlreiz es gatavoju tiramisu. Pēc citas receptes, bet atkal bez Marsalas vīna. Izrādās ka pat specializētos vīna veikalos neko tādu nevar dabūt. Vienīgi tagad man ir vīnu grāmata, kurā aprakstītas alternatīvas šim vīnam, nu ar ko to varētu aizstāt. Gluži tā pat kā iemīlēšanās aizstāšana ar ēst gatavošanu. Jo tas ir līdzīgi. Lasīt tālāk »
Sen senos laikos, kādā vēsā vakarā, kad lopu bars jau bija sadzīti aplokos un ugunskurs iedegts, nogurušie Alpu gani gatavojas vakariņām. Nemanot pēdējais siera ritulis bija nokļuvis karstajām oglēm nepiedodami tuvu un uz klints akmeņiem lēnām sācis kust. Taupīgie gani nav gribējuši to laist postā un sākuši mērcēt tajā nu pat vārītos kartupeļus. Debešķīgā siera garša ātri izplatījās pa visām Alpu ielejām un tā radās brīnišķīgais ēdiens, no tik pat brīnišķīgi kūstošā siera – raklete. Lasīt tālāk »
Es neesmu baigi smalkais gardēdis, mani var iepriecināt ar saldējuma iepakojumu un studentu modē ceptiem kartupeļiem. Pēdējos dažos gados es esmu atklājis ēst gatavošanas burvību, to brīnišķīgo sajūtu, ka tu daudz nedomājot esi pievienojis kādu garšvielu un visi tavi ēdāji, protams, izņemot bērnus, ne tikai aiz pieklājības saka ka baigi forši, jo pēc kāda laika ir atpakaļ un atkal sit pa bļodām, smaidīdami berzēdami vēderus. Lasīt tālāk »
