Liela daļa pavāru un veselīgi dzīvojoši cilvēki skandē, ka pats svarīgākais ēšanā ir lokāla domāšana. Tagad ir kartupeļu laiks un uzturā ir jāēd kartupeļi. Nevis sparģeļi no otra pasaules gala. Tagad ieskābētie kāposti pēc mēneša būs ieguvuši pirmo labumu un tad vakariņās galdā būtu jābūt tiem, nevis mākslīgi izaudzētiem rukolas salātiem. Saulainās rudens dienās līdakām ir lielais bads un ķeras kā trakas. Nekas nevar būt labāks par līdakas kotletēm. Banānus lai ēd mērkaķi, tagad jāēd dzērvenes. Vietējie restorāni galdā ceļ to, kas nogatavojies tepat netālu un interesanti paēst mīļotāji pēc eksotikas dodas uz turieni, kur eksotika ir ikdienas ēdienreize. Lasīt tālāk »

Gluži kā tajā smukajā bērnu filmā, dzīvē mēdz būt brīži, kad tu nevari ēst, ko gribi un kad gribi. Lai arī kādi būtu tavi ēšanas paradumi un vēlmes, lai arī cik veikls esi pats virtuvē, bet jāēd ir to, ko dod un tad kad dod. Lasīt tālāk »

Bērnībā, kad sāka nogatavoties jāņogas, ērkšķogas un upenes, mani pārņēma paniskas bailes. No tās dienas, kad mamma paņems spaiņus un teiks, ka jābrauc uz Talsiem. Lai arī esmu no laukiem, dzīvoju piecstāvu mājā un vienīgie dārza darbi bija divdesmit nelielas katru gadu uzaramas vagas. Puse no tām kartupeļi, otra puse dažādi dārzeņi. Bet Talsos bija vecāsmātes ogu dārzs un reizi gadā tur bija mana katorga. Lasīt tālāk »

Daži pazīstami smalkēži pirms došanās uz nebijušu vietu ārzemēs taujā draugiem pēc padoma. Kurā restorānā obligāti ir jāietur vakariņas, kur būtu jāēd pusdienas un kurā kafejnīcā var dabūt vislabāko kafiju brokastīm. Vīna un laba alus mīļotāji savukārt tieši tāpat apjautājas par vīniem, kas noteikti būtu jānobauda, vai alus šķirnēm, ko grēks nepamēģināt. Lasīt tālāk »