Kas tad ir tas, ko vīrietis var ielikt sievietes ķermenī sagādājot tai baudu? Fui, cik samaitāts. Protams, ka tas ir ēdiens. Ne velti, visi labākie pavāri ir pārsvarā vīrieši. Jo viņiem to patīk darīt – apmierināt sievieti. Nekautrēties par to un pārvērst arī ēst gatavošanu par seksuālu rotaļu. Lasīt tālāk »
Mums ar mazo bērnu ir tāda spēle. Es viņai prasu – kur tu brauksi? Viņa man atbild – uz Itāliju. Es prasu: ko tu tur darīsi? Viņa, apmierinātu seju smaidot, atbild: ēdīšu un dzeršu. Dažreiz gan viss kas sadzīviskāks nāk bonusā un viņa tur arī gulēšot, braukšot ar laivu, ģērbšot pidžamu… Bet vienmēr ēdīšot un dzeršot. Tieši tāpēc mēs arī braucam uz Gardas ezera apkaimi, lai izbaudītu sauli nedaudz ātrāk un – ēstu un dzertu. Lasīt tālāk »
Mana vecākā meita, kā tagad moderni saka, bija vasaras nometnē. Bet ne jau kaut kādā tur mākslas, Harija Potera vai vēl jocīgākā, bet gluži kā es bērnībā – uz nedēļu tika aizsūtīta pie vectēva. Ar mošanos piecos no rīta, lai agrajiem makšķerniekiem iedotu airus un enkurus, brokastīm laivā, ezera apsekošana motorlaivā matiem plandot pēcpusdienā. Un zvaigžņu vērošanu, sēžot ar kādu svešinieku laipas galā, klausoties makšķernieku stātus, piemēram, kā kāds pārītis esot vedis savu retrīveru peldināt Daugavā, tāds liels gaisa burbulis vien uznācis un suns esot pazudis, visticamāk nokļūstot sama vēderā. Lasīt tālāk »
Kāds man labs draugs ir uzsēdies uz pilnīgi stulbu joku. Viņš visiem prasa vai tie gribot alu un ja atbilde ir pozitīva, tad platu smaidu pavēsta, lai tad paņemot lāpstu un izrokot. Šis nebūs stāsts par draugiem, jokiem vai kā izjokot draugus, bet gan par kādu ēdienu, kurā izmanto pastu bucatini, kuri latviski nozīmētu – ala. Un vienkāršojot situāciju, tie ir tie paši spageti, tikai ar caurdurtu vidu. Lasīt tālāk »
Nekad mūžā nebiju ēdis tiramisu. Nekad neesmu bijis Itālijā un vietējos restorānos tā cena nobiedētu pat biezos, un starp citu uz tiem nemaz neeju. Redzot šos savus trūkumus nolēmu ķerties vērsim pie ragiem uzreiz un pamatīgi – itaļu deserta spilgtākais pārstāvis. Apzināti nesaku klasiskais itāļu ēdiens, jo tā vēsture ir miglā tīta un leģendām apvīta. Lasīt tālāk »
Pāris dienas atpakaļ kāda man tuva sieviete izteica komplimentu – ka viņai patīkot tas ko es darot. Un ziniet, es neko tādu nedarīju, nu TĀDU. Es arī nemazgāju traukus, negludināju veļu, neuzraku puķu dobes. Es pie tam sēdēju pie vienīgā mājas datora, uz austiņām klausījos last.fm, nelikos ne par vienu ne zinis un pirku amazon.com grāmatas. Grāmatas par kulināriju. Lasīt tālāk »
Klasiskās franču biezeņzupas receptes noslēpums ir vēžveidīgo nevajadzīgo daļu savārīšana ar dārzeņiem, nokāšana un pasniegšana kopā ar vajadzīgām daļām. Tā vismaz stāsta the best-ever zivju un vēžveidīgo pavārgrāmata, kuru šajās dienās iegādājos skaudības vadīts. Un tādu klasisku garneļu biezeņzupu es pasniedzu saviem draugiem vecā gada vakarā. Lasīt tālāk »
Katras komjaunietes pēdējā cerība un visu padomju ēdnīcu lepnums. Veca baltmaize, krikums gaļas un viss, viss, kas spētu šo apvienību kaut kā jel uzlabot. Kotlete. Lai atzīmētu savu jauno gaļas ēdāja dzīvi, esmu nolēmis noskaidrot garšīgākas kotletes recepti. Tāpēc es apjautāju trīs svarīgu sieviešu kotlešu receptes, mēģināšu tās realizēt un noskaidrošu kotlešu kotleti. Lasīt tālāk »
Pagājušā nedēļa bija briesmīga. Kopš esmu sācis skriet, tik maz nebiju vienas nedēļas laikā skrējis. Attaisnojumi dažādi, karstais ūdens, liels noslogojums darbos, sievas atvaļinājums un visādas tādas lietas, kuras īstam skrējējam būtu pie pakaļas. Bet izrādās, ka ir daudz un dažādas lietas kuras pašam nemaz nezinot tērē kalorijas, kuras es neiztērēju skrienot. Lasīt tālāk »
Šodien piedāvāju recepti ar nosaukumu „Laša burgeri” un manu tās realizāciju. Lai to sataisītu nav jābūt baigi veiklam pavāram, kā arī nav nepieciešami nekādi lielie sagatavošanas darbi, kā tas bija ar pupiņu plācenīšiem. Smieklīgi, ka es taisu pēdējā laikā tikai visādas kotletes un pankūciņas no dažādām izejvielām. Bet šī ir recepte ar stāstu. Lasīt tālāk »
