Būt savas mājas restorāna pavāram ir vienkārši. Klienti un to vēlmes saprotamas, ar virtuves eksperimentu baudīšanu neviens aizrauties nevēlas un perfektā ēdienkarte zināma. Ja vajadzētu noteikt kādas virtuves restorāns ir manās mājās, tad nemaz nevajadzētu balsošanu – restorāns nestu ļoti italiano nosaukumu un pārsvarā tur pasniegtu šīs valsts kulinārijas sasniegumus. Protams, mūsu mājās tiek galdā celti arī klasiski latviešu ēdieni – klimpu zupa, sautēti kāposti; viens no bērniem varētu pārtikt tikai no suši un soļanka ir galvenā zupa ziemas laikā. Bet itālisku ēdienu līnija ir pārstāvēta visplašāk. Lasīt tālāk »
Pirms pāris dienām ģimenei bija viesības par godu vectēva astoņdesmit diviem gadiem. Vienā mājā ģimenes vecākais un jaunākais loceklis, sen neredzēti brālēni, jubilāra sveikšana ar dziesmām un, protams, bagātīgi klāts galds. Kā vecmāmiņa teica – tāds neliels kafijas galdiņš. Lasīt tālāk »
Lai arī no vīrieša tiek prasīts tikai uztaisīt dēlu, nosist čūsku un iestādīt koku, tomēr ar to ir par maz. Viņi skrien maratonus, kāpj kalnos, maina mašīnas un sapņo savus puiciskos sapņus. Protams, arī man ir daži sapņi, par kuriem atceroties, tiek skumji novilkts: „Eh, kā es tā gribētu!” Šajā ziņā grāmatu rakstīšana ļauj, kā amerikāņu filmās, sapņiem kļūt par īstenību. Un tie, kas neraksta grāmatas un nepiepilda savus sapņus – lasa Jana Brokena grāmatu „Nelegālie pasažieri.” Lasīt tālāk »
Atrodoties ne savā virtuvē, ļoti labi vari izrēķināt, cik tad daudz nedēļā jāiztērē ir uz ēšanu. Sāls, cukurs, olīveļļa un melnie pipari. Maize, pasta, cietais siers un šķiņķis. Zaļie salāti, tomāti, baziliks un olīvas. Baltvīns, sarkanvīns, alus un ūdens. Tas viss ir nepieciešams, jāpērk, un starp citu – maksā diezgan. Lasīt tālāk »
Mana vecākā meita, kā tagad moderni saka, bija vasaras nometnē. Bet ne jau kaut kādā tur mākslas, Harija Potera vai vēl jocīgākā, bet gluži kā es bērnībā – uz nedēļu tika aizsūtīta pie vectēva. Ar mošanos piecos no rīta, lai agrajiem makšķerniekiem iedotu airus un enkurus, brokastīm laivā, ezera apsekošana motorlaivā matiem plandot pēcpusdienā. Un zvaigžņu vērošanu, sēžot ar kādu svešinieku laipas galā, klausoties makšķernieku stātus, piemēram, kā kāds pārītis esot vedis savu retrīveru peldināt Daugavā, tāds liels gaisa burbulis vien uznācis un suns esot pazudis, visticamāk nokļūstot sama vēderā. Lasīt tālāk »
„Pagātnes nav. Nav nekā, ko vajadzētu piedot. Mēs sākam dzīvot šodien. Skaties, – viņa teica, pakāpdamies sānus un saņemdama viņu aiz rokas. – Tā ir jūra. Jūra neko nezina par pagātni. Tā ir te. Un nekad mums neprasīs paskaidrojumus. Zvaigznes un mēness ir tepat un joprojām lej pār mums savu gaismu. Zvaigznēm nav nekādas daļas par to, kas būtu varējis būt citādi. Tās ir kopā ar mums un ir laimīgas. Redzi, kā tās spīd? Redzi, kā mirgo? Vai tad tās tā spīdētu, ja raizētos par pagātni? Vai tad nesaceltos vētra, ja Dievs gribētu mūs sodīt? Mēs te esam divi vien, tu un es, bez pagātnes, bez atmiņām, bez vainas, un nav nekā, kas varētu nostāties starp mums… mīļais…” Lasīt tālāk »
Vai tu esi kādreiz sev paprasījis ko tu patiešām gribi? Nevis ko grib tavs vīrs, sieva, ko vajag taviem bērniem, vai kādi plāni uz tevi ir vecākiem, ko grib priekšniecība un kaimiņi, pat ne to ko grib Godmanis, vai nu tagad ministru prezidenta kandidāts. Ko gribi tu pats? Ko tu sagaidi šajā dienā kāpjot laukā no gultas, vai ko tu domā skandinot šampanieša glāzes gada mijā? Lasīt tālāk »
Mīļās meitenes, vai jūs zināt cik zīmuļus var palikt zem jūsu krūtīm, lai tie tur turētos? Pamēģiniet slaveno zīmuļu testu. Jo vairāk zīmuļu turas zem krūtīm, jo drīzāk ir jāsāk taupīt silikonam. Vai jūs jau sen neesat gribējušas savam priekšniekam pateikt, ka viņam ir seksīgākais dibens Rīgā un ka jūs to labprāt gribētu redzēt kailu savā guļamistabā? Varbūt arī esat, bet nabaga viņš to nekad neuzzinās, ja vien netaisāties atdot galus, tādejādi atklājot viņam savas jūtas. Lasīt tālāk »
