Man ir tāds, varbūt pat patiess, stāsts. Kādas firmas īpašnieks, iespējamo jauno darbinieku, uzaicina pusdienās un visas darbā pieņemšanas sarunas veic ēdot. Gadījumā, ja kandidāts ir beidzis ēšanu pirmais, tad viņš dabū kāroto amatu, daudz neskatoties uz citiem faktoriem. Nu ar domu – ja tu ātri ēd, tātad tu ātri arī strādā. Es strādāju ļoti ātri un pēc visiem ēšanas likumiem man vajadzētu būt resnam. Par pārējiem ēšanas likumiem tālāk. Lasīt tālāk »
17/12/2009 iekš Uncategorized
Man vakar nebija nekādas intereses par Lauri Dārziņu. Nav jau tā, ka tas būtu bijis kaut kas noturīgs, bet pēdējā laikā hokejs bija spējis pievērst uzmanību un spēles, kuras varēja redzēt televizora ekrānā mani un mazo tam piesaistīja. Uznākot hokejistiem laukumā tika noprasīts – „kuri ir mūsējie?” un ar lepnumu paziņots, ka tie otri ir pretinieki. Vakar viss bija savādāk. Mazā, nespēdama sagaidīt, kad tiks ieģērbta pidžamā, aizmiga nevietā, jo tēvs bija iestrēdzis. „Bada spēles” ļāva aiziet gulēt tikai tad, kad tās bija beigušās. Divos naktī. Lasīt tālāk »
“Jāņa Rozes apgādā” iznākusi Latvijā dzīvojošā meksikāņu pavāra un uzņēmēja Havjera Garsijas grāmata, kurā īsi un asprātīgi stāstiņi iz dzīves mijas ar pašradītu recepšu aprakstiem. Autors vienlīdz aizrautīgi un humorpilni apraksta bērnības atmiņas Meksikā, kulinārās kultūras iepazīšanu, piedzīvoto kultūršoku Latvijā un gardu ēdienu receptes. Lasīt tālāk »
Es esmu sajūsmināts. Būs vien jāatzīstas, ka, protams, ne jau pirmo reizi dzīvē, bet tik un tā. Tā ir lieliska sajūta. Spilgti es atceros savu sajūsmu, izejot laukumā Čempionu līgas finālspēles stadionā, kur simts tūkstošu pašu lielāko fanu bija sanākuši noskatīties, kā deviņdesmit minūtes, divdesmit divi pieauguši vīrieši, plus vēl tiesneši, skrien pakaļ vienai bumbai. Kāds no zaudējušās komandas (tas tika noskaidrots pēc tām deviņdesmit minūtēm) faniem todien bija uzzinājis, ka viņa mamma ir ļoti slima, bet pat viņš bija sajūsmināts, un nevis devās pie savas mirstošās mammas, bet gan skatīties uz citu zaudējumu. Biļetes cena bija 230 EUR plus transporta izdevumi un trīs alus glāzes spēles laikā, un piecas pēc tam. Lasīt tālāk »
„Kam tu tā raksti?” es viņai jautāju, noliekdamies pār viņas kaklu.
„Tev.”
„Man?”
Viņa mani pamet, es vēl paguvu nodomāt un jau sajutos nelāgi.
„Kas tev kait? Tu esi pavisam bāls. Vai kaut kas noticis?”
„Kādēļ tu man raksti?”
„O, patiesībā es īsti nerakstu tev, es rakstu, ko es vēlētos darīt kopā ar tevi…”
Visās malās mētājās papīra lapas. Ap viņu, viņai pie kājām, uz gultas. Es paņēmu vienu uz labu laimi: Lasīt tālāk »
Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda. Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt, savs laiks dēstīt, un savs laiks dēstīto atkal izraut. Savs laiks kādu nogalināt, un savs laiks kādu dziedināt. Savs laiks ko noplēst, un savs laiks ko uzcelt. Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties. Savs laiks sērot, un savs laiks diet. Savs laiks akmeņus mest, un savs laiks tos salasīt. Savs laiks apkampties, un savs laiks, kad šķirties. Savs laiks ir ko meklēt, un savs laiks ko pazaudēt. Savs laiks ir ko glabāt, un savs laiks ko galīgi atmest. Savs laiks ir ko saplēst, un savs laiks atkal to kopā sašūt. Savs laiks klusēt, un savs laiks runāt. Savs laiks mīlēt, un savs laiks ienīst. Savs laiks karam, un savs laiks mieram.” Sālamans mācītājs 3:1-8. Lasīt tālāk »
“Tā ir visu sieviešu traģēdija, ka pēc zināma vecuma sasniegšanas viņas sāk izskatīties kā parodisti sievietes lomā.” Un tieši par šādām sievietēm ir šis stāsts. Viņas ir krāšņas, garām kājām, dejotājas un neskaitāmiem pielūdzējiem, bet vienīgo ko viņas mīl – savu tēvu, izcilu un traģisku angļu teātra zvaigzni, tā arī nedabū, lai arī viņš mūža nogalē, svinot savu simts gadus jubileju, atzīst ka dvīnes ir viņa meitas. Jā, un sekss starp simtgadīgu vīrieti un ap astoņdesmit gadus vecu sievieti ir iespējams un pat sagādā baudu. Grāmatā. Lasīt tālāk »
Šo grāmatu es meklēju tik pat ilgi cik lasīju. Man patīk lasīt visādas izvirtības. Droši vien visiem patīk, tikai jūs kautrējaties to atzīt, bet šeit viss bija pārlieku vienveidīgi. Sešpaka alus brokastīs, trīs vīna pudeles pusdienās, šņabis un cita sieviete katru vakaru. Šķiet ka divas citas grāmatas izlasīju pa vidu, kamēr tiku galā ar šo. Pienākuma un Ķekaru trenera dēļ. Lasīt tālāk »
Negribu izplūst detaļās un apcerējumos par to cik filma aizkustinoša un grāmata labi ar humoru sarakstīta. Vienīgais ko varu teikt – izbaudiet paši. Tā pat kā visu šajā dzīvē. Jā, tas ir par Džona Grogena grāmatu „Mārlijs un es,” un filmu ar tādu pašu nosaukumu. Starp citu, tas viss ir noticis pa īstam. Lasīt tālāk »
Dažas ļoti dziļdomīgas, citas smieklīgas, ir vienkārši aktuālas vai pavisam sirsnīgas. Bet visās iekšā ir sirds. Jauns mākslinieks savos brīvajos brīžos zīmē, sēžot lekcijās, klausoties BarCamp prezentācijas, droši vien pat trolejbusā vai liftā. Savus zīmējumus viņš publicē blogā briiC.lv un tagad ar dažiem atbalstītājiem ir nodomājis veikt kaut ko nebijušu – publicēt savu zīmējumu grāmatu. Īstu grāmatu. Lasīt tālāk »
