Lai arī cik tas lēti nebūtu, sākot rakstīt par grāmatu „Jauns mēness,” es parunāšu par ko citu. Kad pusaudžu gados no pasaku lasīšanas pārgāju uz nopietnākām grāmatām, tad viena no pirmām bija Johannesa Mario Zimmela romāns „Tad – klauni un asaras.” Tas mani ievilka Zimmeļa pasaulē līdz ausīm. Izlasīju jau padomju laikos izdoto „Cilvēks nav vientuļa sala” un visas pārējās ko vien varēja dabūt. Pat bibliotēkā iestājos. Lasīt tālāk »
„Pagātnes nav. Nav nekā, ko vajadzētu piedot. Mēs sākam dzīvot šodien. Skaties, – viņa teica, pakāpdamies sānus un saņemdama viņu aiz rokas. – Tā ir jūra. Jūra neko nezina par pagātni. Tā ir te. Un nekad mums neprasīs paskaidrojumus. Zvaigznes un mēness ir tepat un joprojām lej pār mums savu gaismu. Zvaigznēm nav nekādas daļas par to, kas būtu varējis būt citādi. Tās ir kopā ar mums un ir laimīgas. Redzi, kā tās spīd? Redzi, kā mirgo? Vai tad tās tā spīdētu, ja raizētos par pagātni? Vai tad nesaceltos vētra, ja Dievs gribētu mūs sodīt? Mēs te esam divi vien, tu un es, bez pagātnes, bez atmiņām, bez vainas, un nav nekā, kas varētu nostāties starp mums… mīļais…” Lasīt tālāk »
“Viņa bija arī kļūdījusies, dažkārt raudājusi pirmdienas rītos vai naktīs vienatnē gultā. Dzīve bieži bija viņu garlaikojusi, un rītos reizēm bija grūti piecelties, lai dotos uz darbu. Viņai pārāk bieži nebija kārtībā mati, un, ielūkojoties spogulī, viņa daudzreiz nodomāja, ka vajadzētu regulārāk apmeklēt vingrošanas zāli. Dažreiz viņa sev vaicāja, kāda iemesla dēļ vispār mitinās uz šīs planētas. Viņa bija sieviete, kam vienkārši reizēm dzīvē viss notika nepareizi.” Lasīt tālāk »
Klasiskās franču biezeņzupas receptes noslēpums ir vēžveidīgo nevajadzīgo daļu savārīšana ar dārzeņiem, nokāšana un pasniegšana kopā ar vajadzīgām daļām. Tā vismaz stāsta the best-ever zivju un vēžveidīgo pavārgrāmata, kuru šajās dienās iegādājos skaudības vadīts. Un tādu klasisku garneļu biezeņzupu es pasniedzu saviem draugiem vecā gada vakarā. Lasīt tālāk »
Man šīs pirmās garās brīvdienas pagāja taisot ēst, ēdot un dzerot, kā arī lasot grāmatas. Par vienu jau pastāstīju, otru jūs redzat manā sadaļā „Patreiz lasu” lapas malā un trešo es atstāju saldajam ēdienam. Pirmo reizi par šo stāstu uzzināju, kad sieva pārnesa mājās grāmatu un vaimanāja, ka ar tādu vāku jau nevar lasīt grāmatu lidmašīnā un tās vāks tiešām ir tāds kādu jūs te redzat. No sākuma noskatījos filmu, jo dažs labs to bija noskatījies jau trīs reizes, simts reizes noklausījies mūziku un spēja vienas nakts garumā dejot tikai pie vienas dziesmas. Lasīt tālāk »
Mīļās meitenes, vai jūs zināt cik zīmuļus var palikt zem jūsu krūtīm, lai tie tur turētos? Pamēģiniet slaveno zīmuļu testu. Jo vairāk zīmuļu turas zem krūtīm, jo drīzāk ir jāsāk taupīt silikonam. Vai jūs jau sen neesat gribējušas savam priekšniekam pateikt, ka viņam ir seksīgākais dibens Rīgā un ka jūs to labprāt gribētu redzēt kailu savā guļamistabā? Varbūt arī esat, bet nabaga viņš to nekad neuzzinās, ja vien netaisāties atdot galus, tādejādi atklājot viņam savas jūtas. Lasīt tālāk »
Ļoti vērtīgi ir gulēt viesnīcas gultā un uzzināt, ka izdzertā minibāra viskija pudelē var iečurāt, tādejādi izvairīties no samaksāšanas par to, kā arī, ka pieczvaigžņu viesnīcās gatavotās brokastis 25 mārciņu vērtībā izmaksā vien nieka piecdesmit pensus. Un zvanīt administrācijai par trokšņojošu kaimiņu ir laimes spēle, jo ja gadījumā kaimiņš ik pa pusstundai pasūta dārgu konjaka pudeli, tad viņš var trokšņot 24 stundas diennaktī. Lasīt tālāk »
Nu latviski ir pieejams pēdējais Deivida Morela paveiktas. Un kas iepriecina, sižets ir ļoti šim laikam atbilstošs. – par Ziemassvētkiem puikām. Neesmu šo grāmatu „Ziemassvētku spiegu stāsts„ vēl izlasījis, bet dēļ tās došos uz veikalu un Pēterim Pirmajam nāksies pagaidīt. Tā pat visu meiteņu spiedzamgabalam „Krēsla” nāksies savu mīlas stāstu pastāstīt vēlāk. Laiks puiku gablam. Lasīt tālāk »
Runājot par reliģiju, tad man zināmākais ticīgais cilvēks ir man vecmāmmiņa. Viņa katru dienu lasa Bībeli, svētdienās iet uz baznīcu un visu atstāj Dieva rokās. Nav jau tā ka neko pati nedarītu – dara. Auklē manu bērnu, taisa neveģetārus ēdienus, skatās seriālus, stāda un laista puķes, bet ja tajās dienās, kad būtu laiks uzrakt kādu puķa dobi līst lietus, tad tā Dievs ir gribējis. Es pats esmu no tā visa ļoti tālu, bet ar interesi izlasīju Naidžela M. Kothorna grāmatu „Pāvestu seksuālā dzīve”, ko izdevusi ir apgāds „Atēna.” Lasīt tālāk »
Jaunībās ir jānodarbojas ar sportu, un skriešana ir lielisks sevis izzināšanas un apliecināšanas veids, tas ir ļoti piemērots jaunatnei. Nereti skriešana prasa ne tikai fizisko un morālo spēku pilnīgu atdevi maksimālo iespēju robežās, bet arī visgrūtāko cīņu – cīņu pašam ar sevi – un viskaistāko uzvaru – uzvaru pār sevi. Tomēr jāatzīst, ka jaunatnes vidū skriešana nav ieguvusi sevišķu popularitāti un iespējas pievērst jauniešu intereses skriešanai ne tuvu nav izsmeltas. Lasīt tālāk »
