Man vakar nebija nekādas intereses par Lauri Dārziņu. Nav jau tā, ka tas būtu bijis kaut kas noturīgs, bet pēdējā laikā hokejs bija spējis pievērst uzmanību un spēles, kuras varēja redzēt televizora ekrānā mani un mazo tam piesaistīja. Uznākot hokejistiem laukumā tika noprasīts – „kuri ir mūsējie?” un ar lepnumu paziņots, ka tie otri ir pretinieki. Vakar viss bija savādāk. Mazā, nespēdama sagaidīt, kad tiks ieģērbta pidžamā, aizmiga nevietā, jo tēvs bija iestrēdzis. „Bada spēles” ļāva aiziet gulēt tikai tad, kad tās bija beigušās. Divos naktī. Lasīt tālāk »

“Viņa bija arī kļūdījusies, dažkārt raudājusi pirmdienas rītos vai naktīs vienatnē gultā. Dzīve bieži bija viņu garlaikojusi, un rītos reizēm bija grūti piecelties, lai dotos uz darbu. Viņai pārāk bieži nebija kārtībā mati, un, ielūkojoties spogulī, viņa daudzreiz nodomāja, ka vajadzētu regulārāk apmeklēt vingrošanas zāli. Dažreiz viņa sev vaicāja, kāda iemesla dēļ vispār mitinās uz šīs planētas. Viņa bija sieviete, kam vienkārši reizēm dzīvē viss notika nepareizi.” Lasīt tālāk »

Grāmata, kuru gluži kā nesen lasīto un aprakstīto Greguars Buijē „Viss par mani” un tikai lasīto Annas Gavaldas „25 kilogrami cerības,” var izlasīt vienā vakarā. Bet šis vakars iespējams izmainīs tavu dzīves uztveri un galvenais tu nepārvarami gribēsi piezvanīt savai mammai un pateikt cik ļoti viņa tev ir svarīga. Tūlīt un nekavējoties, nevis tad kad viņas vairs nebūs, vai pašam viss dzīvē tik tālu saļodzīsies, kad pašnāvība būtu kā atpestījums. Lasīt tālāk »

Neviens nebija nomiris, kaķis netika sabraukts, sīpolus nemizoju un nekāds visu pasaules bēdu uzņēmējs sevī es neesmu. Bet es raudāju. Ne jau tā ka gaužām, bet man pār vaigiem ritēja asaras. Lasot. Lasot šo sasodīti patieso, asprātīgo un par, droši vien, katra normāla vīrieša prātā notiekošo uzrakstīto grāmatu.

Lasīt tālāk »

“Sākumskolā vislabāko atzīmi saņēmu par sacerējumu, kurā aprakstīju Marakešas arābu tirgu, tā spiltās krāsas un reibinošās smaržas. Skolotāja nolasīja to priekšā visai klasei un izpatīja to arī paralēlklasēs. Tā bija mana pirmā zvaigžņu stunda šaisaulē. Šis notikums lika man padomāt par literatūras krāpniecisko būtību – es taču nekad neesmu spēris kāju Marakešā un man turklāt nav arī ožas.”

Lasīt tālāk »

Ik pa laikam šeit padalīšos ar izlasītām grāmatām. Protams nevajadzētu cerēt ka parādīsies tikai un vienīgi profesionālā literatūra, vai grāmatas no augstajiem plauktiem.  Es esmu tikai vienkāršais lasītājs un lasu vienkāršas grāmatas. Tā kā nevērtējiet mani pēc grāmatām kuras lasu.

Pirmā šeit aprakstītā ir Pols Sasmens grāmata Relikvija. Kārtīgs puišu gabals ar vēsturiski informatīvu piesitienu.

Lasīt tālāk »