Man ir trīs skolnieki un redzot kā viņi ēd mājās, liekas ka skolā viņi pārtiek tikai no uzņemtajām zināšanām. Un pusdienu naudu notriec par lietām, par kurām es neko negribu zināt. Manā laikā gan viss notika kā pēc notīm, pie tam ik pa laikam bija jāiet un jādežūrē skolas virtuvē. Bet ko tad tagad skolēni ēd pusdienās un kā to dara visā pasaulē? Lasīt tālāk »

Nesen vienā mājas ballītē mani pārsteidza sievietes biklums virtuvē. Tas nebija klasiskais meiteni pārņēmušais slinkums, ieraugot vīrieti ar priekšautu. Tā nebija arī gēnos ierakstītā nespēja pagatavot ko vairāk par ceptu olu. Rīsi jau bija novārīti, pusstundu viņa vēroja kā es to daru, uz nori lapu iepakojumu viss latviešu valodā pat uzrakstīts. Bet, kad pienāca viņas kārta, tad nē – tas ir tik garšīgi, ka es to nemācēšu pagatavot! Lasīt tālāk »

Visgaršīgākā maize Mežciemā tiek pārdota vienā no briesmīgākajiem pārtikas veikaliem Beta. “Tava” saldskābās formas maize, ko ražo Jēkabpils novada  maizes cepēji SIA „Dona.” Jums varbūt liekas, ka es pārtiku pērku tikai no piegādātājiem Francijā vai Itālijā, bet nē. Sākoties jaunai RIMI veikalu tīkla lojalitātes kampaņai, es pie sevis nodomāju – gribu virtuves šķēres, komplektu garšaugu smalcināšanai un… santoku nazi. Lasīt tālāk »

Atrodoties ne savā virtuvē, ļoti labi vari izrēķināt, cik tad daudz nedēļā jāiztērē ir uz ēšanu. Sāls, cukurs, olīveļļa un melnie pipari. Maize, pasta, cietais siers un šķiņķis. Zaļie salāti, tomāti, baziliks un olīvas. Baltvīns, sarkanvīns, alus un ūdens. Tas viss ir nepieciešams, jāpērk, un starp citu – maksā diezgan. Lasīt tālāk »