Forši ka tu vari tā nozagt laiku no savas dzīves, lai vērotu citu dzīvi. Dažreiz izdomātu, dažreiz īstu. Pēc tādām “viens džeks visiem sadod un izglābj pasauli” filmām, es pāris stundas pēc noskatīšanās jūtos kā tas viens džeks, kurš varētu visu – padodiet tikai. Bet labāk man patīk filmās redzēt attiecības. Jo pēc tam man liekas, ka es kļūstu labāks. Lasīt tālāk »

Man vakar nebija nekādas intereses par Lauri Dārziņu. Nav jau tā, ka tas būtu bijis kaut kas noturīgs, bet pēdējā laikā hokejs bija spējis pievērst uzmanību un spēles, kuras varēja redzēt televizora ekrānā mani un mazo tam piesaistīja. Uznākot hokejistiem laukumā tika noprasīts – „kuri ir mūsējie?” un ar lepnumu paziņots, ka tie otri ir pretinieki. Vakar viss bija savādāk. Mazā, nespēdama sagaidīt, kad tiks ieģērbta pidžamā, aizmiga nevietā, jo tēvs bija iestrēdzis. „Bada spēles” ļāva aiziet gulēt tikai tad, kad tās bija beigušās. Divos naktī. Lasīt tālāk »