Ir tāda čīliešu rakstnieka Luisa Sepuveda grāmata – „Sirmgalvis, kas lasīja mīlas romānus.” Es gribētu spēt lasīt grāmatas, kā to darīja sirmgalvis. Lēni, pa pāris lapaspusēm, izbaudot katru vārdu un situāciju. Man sanāk pilnīgi pretēji – ātri aprijot, naktis neguļot. Un nevis priecājoties ka esi izlasījis, bet ar šausmām, ka lieliskais pārdzīvojums beidzies. Vienīgi grāmatas raksta vairāk kā sajēgas, bet angliski lasu tikai pavārgrāmatas. Atliek tikai gaidīt, kad beidzot izdos latviski. Lasīt tālāk »

Man sieva uzskata, ja grāmatu uz latviešu valodu ir tulkojusi Silvija Brice, tad tā ir grāmata kuru noteikti vajadzētu izlasīt. Attiecībā uz abām nupat izlasītām Keitas Atkinsones (Kate Atkinson) es piekritīšu, jo tādas asprātīgas, interesantas un samudžinātas noveles sen nebiju lasījis. Grāmatu „Lietu vēsture” es uz kādu mēnesi noliku malā, jo lasītais pirmajās nodaļās, uzbūra man tādas reālas ainas par mazu bērnu pazušanu un to saistītām emocijām, kuras es kā mazu bērnu tēvs nespēju sagremot. Lasīt tālāk »