Lielā gaidīšana, pēdējās grūtās stundas un nabas saite ir pušu. Slapji un katrs gandrīz savādākā nokrāsā. Pavisam sīkiem sakrokojušiem pirkstiņiem, kas momentāli savelkas, kad iedod savējo. Un pirmās stundas, kad tu paliec ar viņu divatā. Visa pasaule sāk griezties ap to vienu jauno dzīvību. Smuki saģērbtu – cepurītē un dūraiņos pat vasarā. Smaržojošu pēc labākā uz pasaules. Lasīt tālāk »
Kādreiz pazinu sievieti, kas dāvanas Ziemassvētkos saviem draugiem izdomāja un iegādājās jau septembrī. Bet redzot kas notiek lielveikalos, noteikti ir sievietes, kas tagad jūk prātā. Ko lai uzdāvina vīram, tēvam vai pat mīļākajam, nemaz nerunājot par priekšnieku un draudzenes jauno lielo mīlu? Kā lai zina ko tie stulbie vīrieši grib? It kā jau saka, ka neko viņiem nevajag, bet apvainojās kā mazas meitenes, ja neesi kaut ko uzdāvinājusi. Lasīt tālāk »
Nesen vienā mājas ballītē mani pārsteidza sievietes biklums virtuvē. Tas nebija klasiskais meiteni pārņēmušais slinkums, ieraugot vīrieti ar priekšautu. Tā nebija arī gēnos ierakstītā nespēja pagatavot ko vairāk par ceptu olu. Rīsi jau bija novārīti, pusstundu viņa vēroja kā es to daru, uz nori lapu iepakojumu viss latviešu valodā pat uzrakstīts. Bet, kad pienāca viņas kārta, tad nē – tas ir tik garšīgi, ka es to nemācēšu pagatavot! Lasīt tālāk »
Nav vīrietis, nav dīvainību. Bet, lai arī statistiski mēs vīrieši esam mazāk, ātrāk vai vēlāk sievietes tuvumā parādās vīrietis ar visām savām dīvainībām. Lasot šīs latviešu sieviešu mīļoto vīriešu dīvainības vienā no senākiem sieviešu portāliem Cālis.lv, nespēju nesmieties un tāpēc apkopoju tās. Varbūt vēl kādam noder pašapziņas celšanai un, lai apzinātos cik sasodīti normāls esi. Kā arī lasiet viens – apkārtējie nesapratīs. Lasīt tālāk »
Jaunajā kulinārijas žurnālā “Dienas ēdieni” esmu pierakstījis trīs lapaspuses par ķirbjiem, bet Mārtiņš Rītiņš atbildējis uz trīspadsmit jautājumiem rubrikā “Galda sarunas.” Tā kā nav ne restorāna, ne esmu šefpavārs, tad tā pat kā ar kalnu un Muhamedu, pašam vien būs jāuzdod jautājumi un uz tiem arī pašam jāatbild. Lasīt tālāk »
Kāds anonīms asprātis uzskata, ka recepte ir instrukcija, kā gatavot no sastāvdaļām, kuras tu esi aizmirsis nopirkt, izmantojot rīkus, kuri tev nav, lai pagatavotu ēdienu, kuru pat suns neēstu. Nezinu vai kulinārijas blogu rakstītāji savus gatavotos ēdienus ēd paši vai izbaro suņiem, bet septembrī, sasodītie ķirbji, ir ko redzēt. Lasīt tālāk »
Priekš kāda kulinārijas jaunuma, kurš plašāku interesentu loku sasniegs oktobra beigās, es vakar marinēju ķirbjus. Nekā sarežģīta, bet procesā iesaistīto cilvēku prātos radās jaunrades dzirksts. Interesanti būtu uzzināt, ko darot senā pagātnē radās ideja marinēt ķirbi. Bet tagad vēlētos uzzināt jūsu viedokli – kas tad atrodas tajā burciņās? Un ne tikai. Tam kas uzminēs pirmais, tiks kādā ar kulināriju saistīta balva. Lasīt tālāk »
Franču mākslinieks Maurīcijs Vlaminkis ir teicis, ka labs mākslas darbs ir kā labs ēdiens: to var baudīt, bet ne izskaidrot. Arvien vairāk un vairāk latviešu valodā parādās kulinārijas blogi, kas tomēr mēģina šo baudu izskaidrot. Daži to dara ar skaistām bildēm parādot procesu ļoti detalizēti, citiem svarīgākais ir galarezultāts, bet ir arī tādi kuriem tīk tikai par to runāt. Došu nelielu ieskatu augusta devumam šajā jomā. Lasīt tālāk »
Ir cilvēki, kuriem drausmīgi interesē citu cilvēku privātā dzīve. Ir tādi kuri grib, lai interesētu viņu. Es esmu vīrietis un mani, protams, vizuāli interesē sieviešu kārtas slavenības nofotogrāfētas pludmalē, bet tā, kurš ar kuru, man ir pilnīgi vienalga. Bez grēkiem jau nevar. Man šausmīgi interesē, ko citi taisa sev vakariņās. Tāpēc lasu tādus blogus, kuros tā autori stāsta par saviem kulinārajiem piedzīvojumiem. Lasīt tālāk »
