Vienmēr būs klasiskais strīds par to, kas tad bija pirmais – vista vai ola? It sevišķi tagad, kad visa pasaule ir pievērsusi uzmanību citam pasaules radīšanas scenārija notikumam. Lieldienas, lai arī cik tas jocīgi nebūtu, pie mums tieši saistās ar olu ēšanu. Un šajā sakarā ēdāji strīdas līdzīgi – kādā veidā pagatavotas olas garšo vislabāk? Vienā filmā meitenei nebija nekādas problēmas: kā tajā brīdī esošajam līgavainim garšoja, tā arī viņai. Lai tev būtu drusku vairāk variantu, došu nelielu ieskatu iespējamos olu pagatavošanas veidos. Lasīt tālāk »
Man ir tāds, varbūt pat patiess, stāsts. Kādas firmas īpašnieks, iespējamo jauno darbinieku, uzaicina pusdienās un visas darbā pieņemšanas sarunas veic ēdot. Gadījumā, ja kandidāts ir beidzis ēšanu pirmais, tad viņš dabū kāroto amatu, daudz neskatoties uz citiem faktoriem. Nu ar domu – ja tu ātri ēd, tātad tu ātri arī strādā. Es strādāju ļoti ātri un pēc visiem ēšanas likumiem man vajadzētu būt resnam. Par pārējiem ēšanas likumiem tālāk. Lasīt tālāk »
Mums ar mazo bērnu ir tāda spēle. Es viņai prasu – kur tu brauksi? Viņa man atbild – uz Itāliju. Es prasu: ko tu tur darīsi? Viņa, apmierinātu seju smaidot, atbild: ēdīšu un dzeršu. Dažreiz gan viss kas sadzīviskāks nāk bonusā un viņa tur arī gulēšot, braukšot ar laivu, ģērbšot pidžamu… Bet vienmēr ēdīšot un dzeršot. Tieši tāpēc mēs arī braucam uz Gardas ezera apkaimi, lai izbaudītu sauli nedaudz ātrāk un – ēstu un dzertu. Lasīt tālāk »
Pats veiksmīgākais žurnāls abonentu skaita pieauguma ziņā ir žurnāls tieši par ēšanu un gatavošanu. Ievas virtuve. Līdz tam par kulinārijas niansēm un receptēm varēja lasīt tikai vienā izdevumā – Garšīgs (pirms šī žurnāla, tā pati komanda veidoja „Labu apetīti”). „Garšīgs” ir smalkāks žurnāls, īstiem gardēžiem ar sarežģītām receptēm un stāstiem. Toties „Ievas virtuve” ir daudz praktiskāks un es ar savu pavlovu esmu iekļuvis šī žurnāla sadaļā – gatavo vīrietis. Lasīt tālāk »
Es esmu puisis no laukiem, bet mana bērnība pagāja piektajā stāvā. Neko daudz vairāk par obligātām skolas kartupeļu talkām, vienas vasaras cukurbiešu epopejas un ģimenes dārza ravēšanu es no lauku darbiem neesmu piedzīvojis. Vienīgi vienu vasaru tēvs nosūtīja pie jaunsaimnieka darbos. Bet es tāds tieviņš puišelis tiku norīkots bērnu pieskatīšanā – smērēju uz baltmaizes krējumu, apbēru ar cukuru un baroju sīkos. Un laikam vienīgo reizi mūžā ēdu jaunpiena saldo, kur pirmo govs pienu pēc teliņa piedzimšanas ar kanēli sacep. Cilvēkiem ar vājiem nerviem un kaķiem tālāk nelasīt. Lasīt tālāk »
