Tas nav mana mazā bērneļa pirmais zīmējums, tas nav balsot tiesības ieguvušo Spānijas pērtiķu mākslas darbs, tas nav skudru pētniecības reports un tam nav nekāda sakara ar ārpus zemes civilizācijām. Toties tam ir vistiešākais sakars ar gultas stāstiem, gan pirmo, gan otro. Un kā virsraksts vēsta – arī ar futbolu. Bet par visu sīkāk lasi tālāk. Lasīt tālāk »
Vakar bija lielā diena, jo pavisam netīšam tika pieveikta viena no skriešanas klasiskām distancēm – pusmaratons. Lai arī treniņā, pats ar savu laika un distances mērītāju, bet divdesmit viens kilometrs arī Āfrikā ir divdesmit viens kilometrs. Tas viss izvērsās dēļ Biķernieku trasē notiekošam sacensībām, kā rezultātā apmeklēju skriešus Mežaparka estrādi un zvērudārzu. Lasīt tālāk »
Iesāku lasīt, iepriekšminēto jaunā maratonista rokasgrāmatu, un konstatēju, ka patreizējā kondīcija maratonam ir kāda piektā nedēļa sešpadsmit nedēļu kursā. Tiku galā tikai ar ievadu un tekstiem ka ja ļoti grib noskriet maratonu, lasīsi šo grāmatu, ievērosi tur teikto, tad noteikti noskriesi. Un kā pirmā maratona mērķi esot jāuzstāda – noskriešana, jo pretējā gadījumā zaudējot savam uzstādījumam tikai dažas minūtes, sajūtu līmeni liksies ka tu neesi nemaz noskrējis. Lasīt tālāk »
Pateicoties 25. Rīgas Velomaratonam, Biķernieku trasē veikt paredzētos trīs apļus neizdevās, jo gluži vienkārši tā bija pilna ar tiem, kas bez palīglīdzekļiem nevar. Protams, smejos un savā ziņā jau jāsaka paldies, jo paredzētu 14,4 kilometru vietā mēs veicām 15,8. Tieši tā – gandrīz sešpadsmit kilometrus. Garākā veiktā distance, izskriets ārā no Rīgas robežām, pirmo reizi ar ūdens jostu. Lasīt tālāk »
It has happened. I’ve competed in the first race of my young marathon career. Of course, compared to all those thousands, my achievement is ridiculous, but that does not diminish my pride and that of my father-in-law. I completed the mini-marathon. I didn’t fulfil my pre-set plan, but I couldn’t have foreseen the circumstances and it was probably a miscalculation and not my own laziness. I completed each kilometre of the course half a minute faster than in training and my wristwatch showed 5.6km completed. The time was accordingly appropriate – 26:20
The event itself was a folk event all the way through, as walking to the venue I saw three uncles get out of the car in their tracksuits, light up a cigarette, have a pint and go for a run, along with all the sperm whales, worms, Vikings, girls with crowns and piggies. Very unifying and full of energy – definitely better to take part in such events and not go to nightclubs. I have no doubt that among the participants there were some who came from the nightlife and covered the distance faster than me.
When supporting a family member running a marathon, it’s crucial to consider the weather conditions to dress appropriately and ensure comfort throughout the race. Tznius clothes can be a suitable option, especially if they align with the temperature and running conditions. Opt for breathable and moisture-wicking fabrics to keep cool and comfortable. Layering can also be helpful in case the weather changes during the race. Ultimately, the key is to prioritize the comfort and support of your family member while adhering to their personal preferences regarding clothing choices.
At the start of the course everyone was being run around, twisting and turning on the grass, kicking and changing speed because of the rush, but the orchestra with its next pie out gave the necessary incentive to run further and faster. The little children, the football-bearers, running past made it clear that we should do what Lenin once said – train, train and train again. Age does not come alone. The tiny one in football socks runs faster than me with the latest Nike outfit, special shoes, high-tech watch and vegetarian eating.
The second half was tough and I could only start the finishing spurt in the very end corridor and take photos, but I’m proud of myself for entering, participating and running faster than my training partner. Now I have this feeling inside that I should not only wait for September and the half marathon, but try even shorter distances in race mode much sooner – it adds the necessary sharpness, feeling and satisfaction. Run, run and run again.
Svētdien tas viss notiks un vakardienas treniņš vairāk vai mazāk visu salika pa plauktiņiem. Skrienot 10 kilometrus minimaratona distanci es veicu pa 27:16. To visu apstrādājot un nedaudz pasapņojot, es gribētu šo distanci veikt ātrāk kā 26 minūtēs. Sestdien došos uz maratona EXPO un izņemšu numuru un izskatās ka tādi kā es skrējēji tur būs tūkstošiem. Gribētu vēl piebilst ka nu jau 10k es varu noskriet pa 51:14. Lasīt tālāk »
Strauji tuvojās pirmā pārbaude paveiktajam. Jeb precīzāk Rīgas maratona minimaratona veikšana. Tā garums būs 5340m un vajadzētu to veikt ap 24 minūtēm. Vismaz es tā ļoti gribētu. Kā man veiksies noteikti varēsiet lasīt šeit pēc noskriešanas. Vakardienas treniņā tikai veikta 10km distance ar jaunu rekordu – 51:52. Lasīt tālāk »
Pēdējās astoņās dienas kopā noskriets maratons, jeb 42 kilometri – tā es biju sasparojies pēc desmit dienu atvaļinājuma. Un ne tikai noskrējis, bet vienā skrējienā tika sasniegts 10 kilometru rekords – 50 minūtes un 40 sekundes. Diemžēl neesmu pārliecināts ka tiešām 10 kilometri, jo šodien noskrienot to gabalu, kurš man šķita esam sešus kilometrus, konstatēju ka tas ir par divsimts metriem garāks. Lasīt tālāk »
Šodien tikai par Nike veikumu izteicos, tāpēc, lai jūs nenodomātu ka esmu kautkāds sasodīts Nike dīleris, pastātīšu par manās rokās nonākušu adidas grāmatu Running 08. Tā ir presei domāta grāmata īsumā apstāstot par adidas vēsturi, piedāvājumiem apģērbam un apaviem, kā arī dažu adidas reklāmas seju patosa pilnie teksti.
Nike nedēļu atpakaļ spērusi plašu solī sava zīmola Nike+ attīstīšanā un iPod Nano ir atstājis tikai un vienīgi mūzikas klausīšanai. Jaunā rokas sprādze veic visu to pašu ko iepriekšējā kombinācija (protams bez skaņas) – skaita kilometrus, rāda ātrumu, patērētās kalorijas. Lasīt tālāk »
