Gads iet uz beigām un nekas tāds manās ausīs (vai sirdī) neiekritīs, tāpēc drošu prātu apkopoju to, kas tad šajā 2009. gadā ir manā mūzikas pasaulē noticis. Es varētu daudz te neizplūst, jo mana gada dziesma ir viena un nesatricināma. Nezinu tās nosaukumu, vārdu vai mūzikas autoru – man pietiek ka zinu izpildītāju. Tai dziesmā ir šādas rindas: „kā mīļu ciemiņu, bērni gaida ziemiņu…,” vai arī „kā baltu ziemiņu, bērni gaida ciemiņu…” Atkarībā no izpildītājas noskaņojuma. Mans mazais bērns, vāveres kostīmā, piedalījās savā pirmajā koncertā bērnudārzā. Lūk arī dziesma numur viens. Par pārējām tālāk. Lasīt tālāk »

Man šīs pirmās garās brīvdienas pagāja taisot ēst, ēdot un dzerot, kā arī lasot grāmatas. Par vienu jau pastāstīju, otru jūs redzat manā sadaļā „Patreiz lasu” lapas malā un trešo es atstāju saldajam ēdienam. Pirmo reizi par šo stāstu uzzināju, kad sieva pārnesa mājās grāmatu un vaimanāja, ka ar tādu vāku jau nevar lasīt grāmatu lidmašīnā un tās vāks tiešām ir tāds kādu jūs te redzat. No sākuma noskatījos filmu, jo dažs labs to bija noskatījies jau trīs reizes, simts reizes noklausījies mūziku un spēja vienas nakts garumā dejot tikai pie vienas dziesmas. Lasīt tālāk »