„I’ll treat you like a Queen, i’ll give you strawberries and cream. And then your friends will all go green for my lasagne.„ Pēdējo nedēļu mana ģimene ir kritusi slavenā kaķa Garfilda vājības gūstā. Sievasmāte tika iepriecināta vārdadienā, to var paspēt pagatavot vakarā pēc darba, kā arī ģimeniskas brīvdienu pusdienās galdā var celt lazanju. Vai kā mazākais ģimenes loceklis kādreiz to sauca – zarņa. Lasīt tālāk »
Mums ar mazo bērnu ir tāda spēle. Es viņai prasu – kur tu brauksi? Viņa man atbild – uz Itāliju. Es prasu: ko tu tur darīsi? Viņa, apmierinātu seju smaidot, atbild: ēdīšu un dzeršu. Dažreiz gan viss kas sadzīviskāks nāk bonusā un viņa tur arī gulēšot, braukšot ar laivu, ģērbšot pidžamu… Bet vienmēr ēdīšot un dzeršot. Tieši tāpēc mēs arī braucam uz Gardas ezera apkaimi, lai izbaudītu sauli nedaudz ātrāk un – ēstu un dzertu. Lasīt tālāk »
Kāds man labs draugs ir uzsēdies uz pilnīgi stulbu joku. Viņš visiem prasa vai tie gribot alu un ja atbilde ir pozitīva, tad platu smaidu pavēsta, lai tad paņemot lāpstu un izrokot. Šis nebūs stāsts par draugiem, jokiem vai kā izjokot draugus, bet gan par kādu ēdienu, kurā izmanto pastu bucatini, kuri latviski nozīmētu – ala. Un vienkāršojot situāciju, tie ir tie paši spageti, tikai ar caurdurtu vidu. Lasīt tālāk »
Farfalle, spaghettini, pappardelle, anellini, ravioli, lanterne, taglierini un vēl, vēl neskaitāmi nosaukumi. Lielie gliemežvāki, tauriņi, mazās drīksnas, zvaniņi, dvīņi, ūsas, stangas un vēl, vēl tik dažādi un daudznozīmīgi nosaukumu tulkojumi. Itāļu populārākais ēdiens un ikdienas ēdiens. Lai arī liekas tik vienkārši – ūdens, olīveļļa, sāls un pāris minūtes, bet katrs itālis zina, ka pastas gatavošana prasa īpašu uzmanību un rūpes. Lasīt tālāk »
