“Jāņa Rozes apgādā” iznākusi Latvijā dzīvojošā meksikāņu pavāra un uzņēmēja Havjera Garsijas grāmata, kurā īsi un asprātīgi stāstiņi iz dzīves mijas ar pašradītu recepšu aprakstiem. Autors vienlīdz aizrautīgi un humorpilni apraksta bērnības atmiņas Meksikā, kulinārās kultūras iepazīšanu, piedzīvoto kultūršoku Latvijā un gardu ēdienu receptes. Lasīt tālāk »
2002. gada 25. augustā kāda vienkārša meitene, sekretāre lielā kooperācijā, uzsāka nebijušu lietu. Viņa paņēma populāru pavārgrāmatu un katru dienu, veselu gadu pēc tās gatavoja. 365 dienas, 524 receptes, maza apartamenta virtuvē. Nebijušu tajā ziņa, ka par to visu viņa rakstīja blogu. Nebijušu tajā ziņā, ka viņa par šo visu uzrakstīja grāmatu. Nebijušu tajā ziņā, ka šogad iznāks par to visu filma. Par viņām abām. Lasīt tālāk »
Vakar vēlreiz es gatavoju tiramisu. Pēc citas receptes, bet atkal bez Marsalas vīna. Izrādās ka pat specializētos vīna veikalos neko tādu nevar dabūt. Vienīgi tagad man ir vīnu grāmata, kurā aprakstītas alternatīvas šim vīnam, nu ar ko to varētu aizstāt. Gluži tā pat kā iemīlēšanās aizstāšana ar ēst gatavošanu. Jo tas ir līdzīgi. Lasīt tālāk »
Pāris dienas atpakaļ kāda man tuva sieviete izteica komplimentu – ka viņai patīkot tas ko es darot. Un ziniet, es neko tādu nedarīju, nu TĀDU. Es arī nemazgāju traukus, negludināju veļu, neuzraku puķu dobes. Es pie tam sēdēju pie vienīgā mājas datora, uz austiņām klausījos last.fm, nelikos ne par vienu ne zinis un pirku amazon.com grāmatas. Grāmatas par kulināriju. Lasīt tālāk »
Farfalle, spaghettini, pappardelle, anellini, ravioli, lanterne, taglierini un vēl, vēl neskaitāmi nosaukumi. Lielie gliemežvāki, tauriņi, mazās drīksnas, zvaniņi, dvīņi, ūsas, stangas un vēl, vēl tik dažādi un daudznozīmīgi nosaukumu tulkojumi. Itāļu populārākais ēdiens un ikdienas ēdiens. Lai arī liekas tik vienkārši – ūdens, olīveļļa, sāls un pāris minūtes, bet katrs itālis zina, ka pastas gatavošana prasa īpašu uzmanību un rūpes. Lasīt tālāk »
Es neesmu baigi smalkais gardēdis, mani var iepriecināt ar saldējuma iepakojumu un studentu modē ceptiem kartupeļiem. Pēdējos dažos gados es esmu atklājis ēst gatavošanas burvību, to brīnišķīgo sajūtu, ka tu daudz nedomājot esi pievienojis kādu garšvielu un visi tavi ēdāji, protams, izņemot bērnus, ne tikai aiz pieklājības saka ka baigi forši, jo pēc kāda laika ir atpakaļ un atkal sit pa bļodām, smaidīdami berzēdami vēderus. Lasīt tālāk »
