Man likās, ka es dzīvē esmu daudz ko pieredzējis. Nu no sērijas – patīkamie notikumi. Fiziski patīkamie. Kad noskrien trīspadsmit kilometrus un vējš uz slapjās muguras izraisa tirpas. Vai masiere notrinkšķina zvaniņu un tev ausīs iečukst – „es beidzu, laiks celties.” Mīļotā meitene tev pieskaras, uzvarētā basketbola spēlē, pēc pēdējā sekundē iemesta trīnīša, komandas biedri tev uzšauj pa pakaļu, vai bērni apķeras ap kaklu, uzzinot ka šodien ir konfekšu diena. Ne sūda. Lasīt tālāk »
Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda. Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt, savs laiks dēstīt, un savs laiks dēstīto atkal izraut. Savs laiks kādu nogalināt, un savs laiks kādu dziedināt. Savs laiks ko noplēst, un savs laiks ko uzcelt. Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties. Savs laiks sērot, un savs laiks diet. Savs laiks akmeņus mest, un savs laiks tos salasīt. Savs laiks apkampties, un savs laiks, kad šķirties. Savs laiks ir ko meklēt, un savs laiks ko pazaudēt. Savs laiks ir ko glabāt, un savs laiks ko galīgi atmest. Savs laiks ir ko saplēst, un savs laiks atkal to kopā sašūt. Savs laiks klusēt, un savs laiks runāt. Savs laiks mīlēt, un savs laiks ienīst. Savs laiks karam, un savs laiks mieram.” Sālamans mācītājs 3:1-8. Lasīt tālāk »
Brīvdienās klausoties stāstījumu par četriem mēnešiem Indijā, redzēju brīnišķīgas kalnu ainas, dzirdēju stāstījumu par vientuļu pārgājienu septiņu dienu garumā, klausījos attiecīgu mūziku un uzzināju par visu dzīvo karmu, Samsāras riņķi un meditāciju. Puisis kas to visu stāstīja nav fanātiķis un nav arī zinātņu doktors šajās lietās, bet stāstīja kā viņš to saprot un uztver. Bet tik un tā viss kas šeit ir greizi sarakstīts norakstiet uz manu nezināšanu un vērīgu neklausīšanos. Lasīt tālāk »
Runājot par reliģiju, tad man zināmākais ticīgais cilvēks ir man vecmāmmiņa. Viņa katru dienu lasa Bībeli, svētdienās iet uz baznīcu un visu atstāj Dieva rokās. Nav jau tā ka neko pati nedarītu – dara. Auklē manu bērnu, taisa neveģetārus ēdienus, skatās seriālus, stāda un laista puķes, bet ja tajās dienās, kad būtu laiks uzrakt kādu puķa dobi līst lietus, tad tā Dievs ir gribējis. Es pats esmu no tā visa ļoti tālu, bet ar interesi izlasīju Naidžela M. Kothorna grāmatu „Pāvestu seksuālā dzīve”, ko izdevusi ir apgāds „Atēna.” Lasīt tālāk »
