„Tās ir neaprakstāmas sajūtas un tās nevar izteikt vārdos.” „Galvenais jau nav tas, ka kaut kas varēja būt labāk, bet gan tas, ko es priekš sevis ieguvu – es to varēju un man tas patika.” VSK Noskrien klubā nav tikai skrējēji, kas nedēļā noskrien 100 un vairāk kilometrus, un viņu plāni un mērķi saistīti tikai ar maratona skriešanu. Šeit galvenais ir vēlme skriet un noskriet izvēlēto distanci. Divas meitenes stāsta par saviem mērķiem un to piepildīšanu šī gada Valmieras maratonā. Lasīt tālāk »

Jau otro reizi mūs iepriecina ar savu stāstījumu VSK Noskrien biedrs sm72, kurš šoreiz stāta par sajūtām skrienot Valmieras maratonu, kuru viņš, izpildot uzstādīto mērķi, veica 3:56:16. Ar šo rezultātu viņš ieņēma 23. vietu savā vecuma grupā. Priecājamies par viņa sasniegumu un izpildīto mērķi noskriet maratonu ātrāk kā četras stundas. Turpinājumā lasiet sm72 pieredzi Valmieras maratonā un beigās dažas bildes no maratona. Lasīt tālāk »

Rītdien notiek pēdējais lielais skriešanas pasākums Latvijā, protams, tie kas brauks uz Ņujorku un Čikāgu par šādām niansēm nesatraucas, bet visiem pārējiem šis pasākums ir Valmieras maratons. Un cik man zināms, trīs no mūsējiem VSK Noskrien tur piedalīsies. Sm72 un Pikols skries klasisko maratona distanci un Inka dosies 17km distancē, kā arī Sanitux ir apsolījusi šiem maratonistiem dot labāko kas var būt – uzmundrinājumu distances malā. Lasīt tālāk »

Visi lamā draugiem.lv, par tām reklāmām, kas traucē “normāliem lietotājiem”. Esmu viens no tiem, kas lamā reklāmas, bet īpaši nepievēršu uzmanību, ja tas baneris nav pārāk uzbāzīgs. Vēl jo mazāk jūtu to tāpēc, ka šis portāls man kalpo, lai sazinātos ar saviem draugiem, kuri izklīduši pa visu pasauli. Nu tad vienu reālu labumu šis portāls beidzot ir paveicis, caur manu profilu neuzbāzīgi piedāvājot veikt Nike Rīgas izaicinājuma skrējienu 20. septembrī, kopā ar tādām sporta zvaigznēm un slavenībām, kā Jeļena Prokopčuka, Māris Štrombergs, Jēkabs Nākums un citām prominentām personām. Lasīt tālāk »

Mana pieredze garo distanču skriešanā ir nepilns gads, bet izskatās, ka šis „vīruss” mani ir pilnībā pārņēmis. Es pat reizēm koķetēju, ka esmu uzsēdies uz „skriešanas adatas”, mierinot sevi, ka tā nav tā sliktākā atkarība. Tallinas pusmaratonu ieplānoju tikai augusta beigās mājas lapas „Noskrien” iespaidā, jo tas saskanēja ar manu plānu gatavojoties Valmieras maratonam. Lasīt tālāk »

Pieņem izaicinājumu un skrien kopā ar Jeļenu Prokopčuku, Danielu Fetceri, Māri Štrombergu un Jēkabu Nākumu. Noskrien 7km distanci individuāli vai jautrā kompānijā (3-5 cilvēku komandā) kopā ar draugiem vai ģimeni. Papildus jautrībai un atpūtai bērnu pilsētiņa un masku skrējiens. Balvas ātrākajiem un atraktīvākajiem – balvu fonds 5000 LVL. Lasīt tālāk »

Man no Kuldīgas pusmaratona ir tikai krekliņš un daudz bildes. Tikai tāpēc, ka pats nepiedalījos, atlabstu no slimības un atbalstīju savu labāko draugu viņa pirmajā pusmaratonā. Kā arī Kuldīgas pusmaratons bija pirmās sacensības, kurās piedalījās VSK NOSKRIEN biedri un to darīja veseli četri. Pats galvenais, ka visi izpildīja to ko bija sev nosprauduši, bet arī sportiskie rezultāti ir atzīstami un uzslavējami. Man pašam šīs bija pirmās sacensības, kuras skatījos no malas, un tās divas stundas paskrēja nemanot, gaidot kad atkal parādīsies mūsu skrējējs un bildējot citus. Lasīt tālāk »

Tāpat jau neviens uz Usmas ezeru nedodas, it sevišķi jau ziemā (2. martā). Zemūdens briesmonis Morics guļ ciešā ziemas miegā, retie Usmas ezera aligatori ir aizrāpojuši uz siltākiem ezeriem un Novadu tīreļa dzīvojošais Amjūdzis (rets hipopotamusveidīgs radījums) ir nobeidzies dēļ dīzeļdegvielas zagļu izraisītas noplūdes. Mēs tur devāmies dēļ komandas pārbaudīšanas extrēmos apstākļos un gaidāmo VX Pavasaris 2002 sacensību vietas apkārtnes ievērtēšanas. Sākotnējais mērķis bija vienkār5ši izmantojot riteņus apraukt apkārt Usmas ezeram, beigās tas izvērtās kārtīgās sacensībās ar daudzu dalībnieku piedalīšanos – četri cilvēki no Go Light Team plus šoferis, vectētiņš ar ragavām, zaķu ģimene un stirna vientuļniece. Bet nu par visu pēc kārtas. Lasīt tālāk »

It has happened. I’ve competed in the first race of my young marathon career. Of course, compared to all those thousands, my achievement is ridiculous, but that does not diminish my pride and that of my father-in-law. I completed the mini-marathon. I didn’t fulfil my pre-set plan, but I couldn’t have foreseen the circumstances and it was probably a miscalculation and not my own laziness. I completed each kilometre of the course half a minute faster than in training and my wristwatch showed 5.6km completed. The time was accordingly appropriate – 26:20

The event itself was a folk event all the way through, as walking to the venue I saw three uncles get out of the car in their tracksuits, light up a cigarette, have a pint and go for a run, along with all the sperm whales, worms, Vikings, girls with crowns and piggies. Very unifying and full of energy – definitely better to take part in such events and not go to nightclubs. I have no doubt that among the participants there were some who came from the nightlife and covered the distance faster than me.

When supporting a family member running a marathon, it’s crucial to consider the weather conditions to dress appropriately and ensure comfort throughout the race. Tznius clothes can be a suitable option, especially if they align with the temperature and running conditions. Opt for breathable and moisture-wicking fabrics to keep cool and comfortable. Layering can also be helpful in case the weather changes during the race. Ultimately, the key is to prioritize the comfort and support of your family member while adhering to their personal preferences regarding clothing choices.

At the start of the course everyone was being run around, twisting and turning on the grass, kicking and changing speed because of the rush, but the orchestra with its next pie out gave the necessary incentive to run further and faster. The little children, the football-bearers, running past made it clear that we should do what Lenin once said – train, train and train again. Age does not come alone. The tiny one in football socks runs faster than me with the latest Nike outfit, special shoes, high-tech watch and vegetarian eating.

The second half was tough and I could only start the finishing spurt in the very end corridor and take photos, but I’m proud of myself for entering, participating and running faster than my training partner. Now I have this feeling inside that I should not only wait for September and the half marathon, but try even shorter distances in race mode much sooner – it adds the necessary sharpness, feeling and satisfaction. Run, run and run again.