Lai arī cik tas lēti nebūtu, sākot rakstīt par grāmatu „Jauns mēness,” es parunāšu par ko citu. Kad pusaudžu gados no pasaku lasīšanas pārgāju uz nopietnākām grāmatām, tad viena no pirmām bija Johannesa Mario Zimmela romāns „Tad – klauni un asaras.” Tas mani ievilka Zimmeļa pasaulē līdz ausīm. Izlasīju jau padomju laikos izdoto „Cilvēks nav vientuļa sala” un visas pārējās ko vien varēja dabūt. Pat bibliotēkā iestājos. Lasīt tālāk »

Man šīs pirmās garās brīvdienas pagāja taisot ēst, ēdot un dzerot, kā arī lasot grāmatas. Par vienu jau pastāstīju, otru jūs redzat manā sadaļā „Patreiz lasu” lapas malā un trešo es atstāju saldajam ēdienam. Pirmo reizi par šo stāstu uzzināju, kad sieva pārnesa mājās grāmatu un vaimanāja, ka ar tādu vāku jau nevar lasīt grāmatu lidmašīnā un tās vāks tiešām ir tāds kādu jūs te redzat. No sākuma noskatījos filmu, jo dažs labs to bija noskatījies jau trīs reizes, simts reizes noklausījies mūziku un spēja vienas nakts garumā dejot tikai pie vienas dziesmas. Lasīt tālāk »