Nedomājiet neko sliktu. Šis blogs nav miris, vienkārši rīt izlidoju uz Barselonu un visādi darbi, darbiņi līdz ausīm un tāpēc grēcīgām nodarbēm neatliek laika. Maija sākumā būšu atpakaļ un noteikti pastāstīšu gan kā man tur gāja, gan arī kā man tur golfs spēlējās un pa turienes krūmiem skrējās. Braucu es ar sievu divatā, tāpēc ceru, ka arī viņai man laiks atliks.

No maratona lietām gribu pieminēt, ka mana trīs dienas pēc kārtas skriešana izraisīja sen nebijušu nogurumu – trīs dienās veicu 19km. Trešdienu apkārt staigāju nogurušām kājām. Tagad plānoju svētdien jau Katalonijā veikt nelielu skrējienu. Otra lieta maratona sakarā ir interesantā diskusija un teorija Onkuls blogā par viņa skriešanu un pulsu. Tiem, kuriem tādas lietas interesē var iepazīties ar vectevs komentāriem. Un saldajā ēdienā – es ar savu treniņu biedru esmu vienojies piedalīties Tallinas pusmaratonā septembrī. Līdz tam ir gana daudz laika un tāpēc tas varētu būt kā pirmais nopietnais mērķis.

Runājot par mērķiem un motivāciju, šodien noskatījos vairākas filmiņas, kurās bija runa par skriešanas portāla Runner’s world akciju, kurā trīs cilvēki ar saviem mērķiem gatavojas vienam skrējienam. Skrējiens bija Nacionālais pusmaratons Vašingtonā un akcija saucās – Half-Marathion Challenge. Šajā pasākumā piedalījās divas meitenes un džeks. Viena meitene gribēja uzlabot savu personisko rekordu un bija jau skrējusi. Izbrīna vienīgi šis gribētais rekords – 1:30. Viņa savu mērķi nesasniedza, jo finišēja 1:43 vai kaut kā tā. Otra meitene bija iesācēja un gribēja vienkārši finišēt – tas arī izdevās pēc 2:25. Un džeks bija apaļīgs puisis, kurš gribēja nomest svaru un šo pasākumu izmantoja tam. Viņš finišēja 2:30 un kā pats saka vēl kaut kas. Iesaku noskatīties visiem, kur grib sev mērķi un to realizēt.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.