Katras komjaunietes pēdējā cerība un visu padomju ēdnīcu lepnums. Veca baltmaize, krikums gaļas un viss, viss, kas spētu šo apvienību kaut kā jel uzlabot. Kotlete. Lai atzīmētu savu jauno gaļas ēdāja dzīvi, esmu nolēmis noskaidrot garšīgākas kotletes recepti. Tāpēc es apjautāju trīs svarīgu sieviešu kotlešu receptes, mēģināšu tās realizēt un noskaidrošu kotlešu kotleti.

Tā kā es iztaisos par baigi smalko džeku, tad esmu noskaidrojis, ka kotlete nemaz tik liels padomju laiku produkts nav. Pasaule pazīst kroketes, kas ir samaltu kartupeļu, gaļas, vēžveidīgo vai dārzeņu kotletīte, tāpat arī frikadeles (rissole), kas ir ļoti populārs fast food produkts, Indonēzijā pildīts ar nūdelēm un ēdams ar sojas mērci, un daudz citi manis jau aprakstīti veidi, kā iegūt kotletei līdzīgu veidojumu.

Viena no trim Svarīgajām Sievietēm būs vecmāmiņa. Viņa kotletes ir cepusi manai mammai un viņas māsām, viņa kotletes ir cepusi man, un tagad viņa kotletes izcep manam bērnam. Otra būs sievasmāte – pat visu dienu pieskatījusi savu mazbērnu, vakarā viņu atdos vecākiem, kopā ar trim ēdieniem galdā (un kotletēm!). Viņas mamma ir strādājusi ēdnīcā. Un trešajai sievietei būtu jābūt mīļākai (vai vismaz sievai). Bet tā kā mīļākas man nav un sieva nekad nav cepusi kotletes, tad šis gods tiks labākā drauga sievai.

Vecmāmiņas kotlete.

„Man jau arī dažreiz nesanāk. Tas droši vien ir atkarīgs no gaļas. Tās jau sapresētās dod citu garšu. Man vislabāk patīk iet uz gaļas bodi, kur acu priekšā visu samaļ. Kādās attiecībās? Tas nav svarīgi, vienīgi – ja cūkas gaļa tāda treknāka, tad vajag vairāk liellopu, ja ne, tad pusi uz pusi. Es pielieku klāt vienu sarīvētu zaļu kartupeli. Ja nav kartupeļa, var izlīdzēties ar kartupeļi cieti. Tad vēl skābu krējumu un sodu (2 ēdamkarotes uz ½ tējkaroti), lai sanāktu tādas pufīgākas. No garšvielām pielieku sāli, piparus un drusku saspaidītu ķiploku. Ja masa pārāk bieza, tad pieleju ūdeni, līdz sanāk laba. Olas un baltmaize? Es dzirdēju, ka ola kotletes cietas padara, tāpēc es to nelieku. Ja kur garšīgas kotletes ēdu, paprasu saimniecei ko viņa liek klāt. Vārdu sakot, dzīve jau pati iemāca tās kotletes cept!”

Sievasmātes kotlete.

„Kādas kotletes recepte tev vajadzīga? Vistas, burkānu, kāpostu, kartupeļu? Ak, parastās. Nav vēlams, lai cūkas gaļa būtu trekna, bet kotletes garšīgākas sanāk, ja vairāk ir liellopa gaļa. Vislabāk sanāk, ja liellopa gaļa ir 2/3. Kārtīgi izmērcēju pienā baltmaizi, bet, ja tās nav, var izlīdzēties ar sarīvētu kartupeli. Vajadzīga arī ola. Protams, sāli un piparus, bet galvenais ir kārtīgi samīcīt. Ļoti, ļoti kārtīgi visu samīcīt. Uz 700g gaļas es lieku 300g baltmaizes un divas olas.”

Labākā drauga sievas kotlete.

„Es sen neesmu cepusi kotletes, smalkāk ir taisīt Boloņas mērci. Kotletes ir holesterīna atombumba. Kaitīgas veselībai, jo sanāk ļoti taukainas un treknas. Bet, lai dabūtu gardas kotletes, pēc gaļas noteikti ir jāiet uz tirgu. Jāņem pusi cūkgaļas un pusi liellopa, viss kārtīgi jāsamaļ. Viens liels smalki sakapāts sīpols un sasmalcinātas pāris daiviņas ķiploka. Vienu vai divas olas ar visiem baltumiem un dzeltenumiem, un pats svarīgākais ir pāris ēdamkarotes kviešu miltu. Sāls un pipari. Pacietai mīkla jālej klāt ūdens. Ja bijusi ir laba gaļa, tad cepot ūdens nenāks laukā un kotletes sanāks ļoti sulīgas. Es kotletes taisu ar karoti. Mīklai ir jābūt tik vijīgai, ka tā turas kopā, bet no karotes lec nost.”

Turpinājums sekos…

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.