Jaunajā kulinārijas žurnālā “Dienas ēdieni” esmu pierakstījis trīs lapaspuses par ķirbjiem, bet Mārtiņš Rītiņš atbildējis uz trīspadsmit jautājumiem rubrikā “Galda sarunas.” Tā kā nav ne restorāna, ne esmu šefpavārs, tad tā pat kā ar kalnu un Muhamedu, pašam vien būs jāuzdod jautājumi un uz tiem arī pašam jāatbild.

1. Nosauciet trīs produktus, kas vienmēr ir jūsu mājās!

Konservēti tomāti gabaliņos bundžās, dažādas pastas un, protams, olīveļļa.

2. Jūsu mīļākais restorāns?

Mans mīļākais restorāns nav ļoti populārs. Visvairāk man tur patīk apmeklētāji. Pavāru komanda arī tur ir lieliska. Viens ir izteikts zupu pavārs un tādu klasiskāku ēdienu taisītājs. Otrs nebaidās eksperimentēt un cep kūkas. Tur ir superīgs plongeur (trauku mazgātājs) un garçon de cuisine (virtuves meitene). Tāds neliels un mājīgs restorāns Mežciemā.

3. Dzēriens, ko visbiežāk izvēlaties?

Gruzijā neesmu bijis un no vīniem neko nesaprotu, bet pēdējā laikā kā pirmo vīnu dzeru – Saperavi. Un lai piedod itāļi un franči, sen nebiju tik garšīgu vīnu dzēris. Badagoni Saperavi 2005. Черное вино. Bet ikdienā – no rīta krūze kafijas un pa dienu daudz negāzēts ūdens.

4. Maltīte, kas visvairāk palikusi prātā?

Sieva bija uz mani šausmīgi nikna. No saules pielietas pludmales, es biju viņu uzvedis kalnos pie lietus un aukstuma. Trīs reizes pārkāpis noteikumus tuneļos klausot TomTom vājprātam. Ievedis Michelin ieteiktā viesnīcā, kur istabiņā bija tik tumšs un drūmi kā nēģera pakaļā. Bet vēl aiz vien viņa atceras, ka neko garšīgāku nav ēdusi – pavisam mazas mīdijas ar ķiplokiem. Lai arī no tās Spānijas pilsētas mēs nākamā dienā aizmukām, tur varētu doties atkal, lai tikai uzmeklētu to vecpilsētas restorānu un mazās mīdijas.

5. Vissliktākā ēdienreize, kāda jums jebkad bijusi?

Bērnudārza zupas. Vēl tagad dažas padomju laika zupas (biešu, zirņu) smarža izsauc nepatīkamas atmiņas. Kad bija jāguļ pusdienas laiks, auklīte ienesa neizēsto zupas kaltu guļamistabā un tur iestājās kapa klusums. Tiem kas negulēja – lika to ēst. Zupa bija pilna ar metamkauliņu lieluma tīra vārīta speķa gabaliem. Pēc pusdienām visiem bija pilnas kabatas ar speķi.

6. Ko jūs gatavotu, ja šī ēdienreize būtu jūsu pirmais randiņš?

Cik nu man tā pieredze pirmajiem randiņiem, bet man šķiet, ka ja vīrietis vispār ko gatavo vai cenšas gatavot, tad tas jau ir plusiņš. Pirmajā, otrajā vai pēdējā randiņā. Kad biju jauns – gatavoju pankūkas. Bet tas jau bija no rīta, kad viss uztraukums garām. Katrā gadījumā, tas būtu kaut kas pavisam vienkāršs. Un, tāpēc ka pirmais, bez siera, šokolādes un čilli.

7. Kuram slavenam cilvēkam jūs gribētu pagatavot maltīti?

Vislabprātāk es gatavotu parastam cilvēkiem. Slaveni cilvēki ir ēduši visādos Noma, El Bulli un The Fat Duck. Par mazu pikuci nezinkā pusgadu stāv rindā un maksā simtiem dolāru. Bet ja kāds tomēr ir jāizvēlas, tad lai tas būtu Mārtiņš Rītiņš. Vismaz varētu uzprasīt, kas tad tāds ir stobra kaula smadzenēs. Vai arī Emily Mortimer. Baigi smukā.

8. Pavārgrāmata, kas atstājusi uz jums vislielāko iespaidu?

Man nav tik daudz pavārgrāmatu kā Mārtiņam Rītiņam, un škiet, ka vislielāko iespaidu uz mani atstāj tā pavārgrāmata, kuru patreiz lasu. Šobrīd tā ir Michael Ruhlman grāmata “Ratio: The Simple Codes Behind the Craft of Everyday Cooking.” Tur ir stāstīts par to, ka kulinārijā pats svarīgākais ir attiecības starp receptes pamatvielām. Un viss. Pārējais ir tikai tāpēc, ka par pāris dolāriem neko nevar pārdot.

9. Ko jūs vēlētos ēst pēdējās vakariņās?

Man ir tāda pavārgrāmata, kur slavenākie pasaules pavāri atbild uz šo jautājumu. Arī par to kurš to gatavos, ko dzers, kādu mūziku klausīsies un ar ko kopā. Gribētu kopā ar ģimeni, bet tad es nevarētu ēst avokādo ēdienu, jo visiem tas ir apnicis. Droši vien tam būtu jābūt kaut kam gaisīgam un saldam, lai pietiktu spēka reinkarnēties. Un kaut kam tādam, kas ilgi jāgatavo un pie kā var kārtīgi piedzert.

10. Kurš no bērnības ēdieniem visvairāk palicis prātā?

Tās noteikti ir pankūkas. Manas pirmās atmiņas par pankūkām ir ļoti siltas un dīkas. Vislieliskākās es esmu ēdis pie mammas krustmātes Valdemārpilī. Tur es devos ļoti reti, bet, kad biju, tiku uzņemts kā mazais princis. No rīta pirmais darbs bija nevis saklāt gultu un saģērbties, bet apēst tikko ceptas pankūkas ar krējumu un cukuru.

11. Visdīvainākais ēdiens, ko jebkad esat ēdis?

Austeres. Dīvainākais negatīvā nozīmē. Varbūt es esmu lauku puisis no zemnieku tautas, bet šo es nesaprotu. Pie tam, man ļoti garšo mīdijas.

12. Veģetārisms – laba doma vai traka ideja?

Veģetārisms ir pupu mizas. Tā nav ne laba doma, ne traka ideja. Veģetārisms ir dzīves veids un noteikti pārliecība. Lai es būtu veģetārietis, man vajadzētu lielāku pārliecības par to. Esmu vairākus mēnešus neēdis gaļu un neko būtisku neesmu izjutis. Ne gaļas trūkumu, ne veģetārisma devumu. Un mūsdienās būt par veģetārieti nav grūti, jo pat parastā ēdnīcā katru dienu ir viens vai divi izteikti veģetāri ēdieni.

13. Kas ir labākā/sliktākā lieta latviešu virtuvē?

Sliktākā lietā noteikti ir tā, ka tik sasodīti maz ģimeņu gatavo mājās un līdz ar to maz ir iespēju nopirkt labas izejvielas. Labākā lieta ir tas ka viss mainās uz labu. Cilvēki ne tikai gatavo vairāk mājās, bet arī raksta par to un labu pārtikas produktu veikalu atveras ar vien vairāk. Protams, labākā un sliktākā lieta kopā ir sautēti skābi kāposti ar desiņām.

P.S. Nu, ēdienu blogeri, atbildiet jūs arī.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.