Vienā no Oušena bandas filmām ir epizode, kur džeks ēd apelsīnus. Otrs, kurš Breds Pits, prasa viņam par to, kāpēc viņš ēdot apelsīnus. Ārsts esot izrakstījis uzturā lietot vitamīnus. Breds Pits patiesā izbrīnā savukārt prasa – kāpēc tad tu nelieto vitamīnus?

Mans mazākais bērns krieviski viens, divi, trīs un labdien izrunā vienādi. Paši saprotiet, ka latviešu ģimenē augošs četrus gadus vecs bērns krievu valodu dzird tikai tad, kad vecāki mēģina kaut ko runājot noslēpt no lielākajām māsām vai bērnu dārzā integrācija notiek pilnā sparā. Bet, kad viņai pašai būs bērni, tad meiteņu bērna pats smukākais vārds būtu Violetķiks un mīļākais raidījums ir pa TV3 ejošais Greizais spogulis krievu valodā.

Vakara filmas laikā viņa vienmēr aizmieg, bet līdzko gandrīz pusnaktī izdzird raidījuma ievada skaņas, tā acis kā pogas un ik pa laikam var dzirdēt bērnu smejoties. Lai arī es lielu daļu tos krievu jokus nesaprotu, bet šajā brīdī novērtēju publikas atsaucīgumu un viņu smieklu dzirdēšanu no televizora. Nedomāju, ka mans bērns saprot vairāk par mani, bet smieties viņa māk un no malas izskatās tik pat smieklīgi.

Lai arī televizora kaitīgums uz bērna psihi ir aprunāts un aprakstīts no visām pusēm, šajā brīdī es priecājos par to, ka ir izdomāts televizors un mans bērns spēj smieties. Nevis par to, ka kāds skrienot pakaļ pelei dabū ar pannu pa seju, vai Simsonu jociņi atomelektrostacijā, bet par to, ka smejas citi.

Un pēdējā laikā mēs vakara pasaciņas vietā kārtīgi nosmejamies skatoties mazu bērnu smieklus. Raksta, ka piecpadsmit minūtes smiešanās, nakts miegu uztaisa baigi dziļu un no tāda var ļoti labi atpūsties. Nemaz nerunājot par to ka smiešanās ražo vitamīnus un stiprina imunitāti.  Par ko smejies tu?

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.