Šodien piedāvāju recepti ar nosaukumu „Laša burgeri” un manu tās realizāciju. Lai to sataisītu nav jābūt baigi veiklam pavāram, kā arī nav nepieciešami nekādi lielie sagatavošanas darbi, kā tas bija ar pupiņu plācenīšiem. Smieklīgi, ka es taisu pēdējā laikā tikai visādas kotletes un pankūciņas no dažādām izejvielām. Bet šī ir recepte ar stāstu.

Receptei ir vajadzīgs lasis, rīvmaize, sīpoli, sinepes, ķiploki, pēterīļi un defaultās lietas – eļļa, sāls un svaigi malti pipari. Īstajā receptē ir vajadzīgs nevis parasts sīpols, bet Askalonijas sīpols vai šalote, nevis šādas tādas sinepes, bet Dižonas sinepes, nevis ķiploki, bet smalkie kaperi. Man toties bija parasti sīpoli, parastas sinepes un kaperu vietā ķiploki, ko biju atvedis no Spānijas – nedaudz stiprāki par mūsu veikalos iegūstamiem. Kā arī nepirku laša fileju, bet gan astes, jo receptes komentāri par to cik tas lasis ir dārgs, man pamudināja izmēģināt lētāku variantu.

Attīrām lasi no ādas un asakām (nevienu neredzēju). Vienu trešdaļu, sagriežot nelielos gabalos, liekam blenderī un taisām putriņu kopā ar sinepēm. Pārējo lasi, tā pat sagrieztu gabaliņos, ar smalki sagrieztiem sīpoliem, pievienojam un lēnam (ieslēdzot, izlēdzot) blenderējam, bet pārāk neaizraujamies, lai paliek nedaudz nelieli gabaliņi laša.

Šo divējādo laša sagatavošanu pamato ar garšu smalko sajaukšanos, pirmajā reizē ar sinepēm un otrajā ar sīpoliem, bet es par to domājot secināju, ka smalki samaltais lasis labi tur kopā visu pārējo un ļauj izveidot tos burgerus, jo pirmo reizi blenderējot, vairākas reizes vajadzēja to lasi tīrīt no sieniņām, lai izveidot nepieciešamo putriņu.

Pēc tam ievietojam lielākā traukā, pievienojam sāli, piparus, rīvmaizi, smalki sagrieztus ķiplokus un pētersīļus. Visu kārtīgi samaisām. Precīzu daudzumu sastāvdaļām var iegūt oriģinālās receptes aprakstā, bet es visu pievienoju uz dullo – cik gribēju. Neko te nevar pārdozēt vai par maz pielikts izjauks burvīgo garšu.

Tad kad viss ir kārtīgi sajaukts, veidojam nelielas kotletītes, jo pēc mana prāta burgeri vien tās pašas kotletes, vai plāceņi vien ir. Recepte prasa to visu nedaudz paturēt ledusskapī, bet man pusdienošanas laiks nepiekāpīgi tuvojas un tāpēc visu uz uzkarsētas pannas liku nekavējoties. Pēc vienas puses izcepšanās un apgriešanas otrādi, es paplacināju ar dakšu tos burgerus, lai viņi būtu plānāki un labāk izceptos vidus. Gatavi viņi esot, kad vienam iegriežot, var redzēt ka viss ir izcepies.

Pārējais jau pasniegšanas jautājums. Ar salātiem, kartupeļiem, maizi vai uzkožot dzerot alu. Un kā tas garšo? Nav zivs garša, kas ēdot tikai zivis un dārzeņus ir liels pluss, un sieva apgalvo, ka garša ir ļoti tuva parastai mājas kotletei.

Un beigās izstāstīšu arī stāstu. Nesen publicētā rakstā rodzhers.com blogā viņš raksta, par to kā ir kļuvis par vegānu un kādi ir ēšanas paradumi. Viņš pieskāras gaļas neēšanas otrai pusei un to ka liela daļa izvēlas neēst gaļu ne tikai tāpēc ka negrib darīt pāri dzīvajam, bet arī tāpēc, ka uzskata gaļas ēšanas industriju par taisnāko ceļu uz pasaules bojāeju. Viņš minēja kādu TED lekciju, kurā tas tiek apstastīts, pie tam no gaļas ēdāja. Nestāstīšu par lekciju, vienīgi iesaku visiem to noskatīties, kā arī nestāstīšu par TED, lai arī tas būtu stāstīšanas vērts. Piebildīšu vien, ka tā ir konference ar devīzi – iedvesmas pilnas sarunas ar pasaules labākajiem domātājiem un darītājiem.

Stāsts ir par šīs lekcijas lasītāju – Marku Bitmanu. Viņš ir žurnālists un viņam ir savs blogs par ēšanu un vīnu dzeršanu. Pētot šo blogu es uzdūros šodienas receptei, kā arī ieraudzīju, ka viņš ir sarakstījis visādu balvu ieguvušu grāmatu How To Cook Everything – kā pagatavot jebko, vienkāršas receptes lieliskai pārtikai. Ilgs laiks nepagāja un uzgāju grāmatu ar tādu pašu nosaukumu, tikai jau par man tuvāku tēmu – How to Cook Everything Vegetarian: Simple Meatless Recipes for Great Food. Bingo, nodomāju. Īstā grāmata man, bet izrādījās ka es šo grāmatu biju vairākas nedēļas atpakaļ Amazon grāmatu veikalā ātrumā pasūtījis un veiksmīgi to aizmirsis. Tā kā es esmu pasūtījis uz dullo vienu no labākām veģetārā uztura recepšu grāmatām un tā pēc pāris dienām rotās manu grāmatu plauktu.

Patika? Padod tālāk un pieraksties saņemt līdzīgus ar RSS vai epastu.